ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas
2016.gada 28.oktobra rīkojumu Nr.5.8-1/476 Metodoloģija bērnu ar uzvedības
traucējumiem un saskarsmes grūtībām agresijas un vardarbības mazināšanai un
sociālās iekļaušanas veicināšanai I Sadarbības uzsākšana bērna
individuālās atbalsta programmas izstrādei Valsts bērnu
tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas (turpmāk - VBTAI KN) speciālisti
izstrādā individuālās atbalsta programmas (1., 2. pielikums) bērnu ar uzvedības
traucējumiem un saskarsmes grūtībām agresijas un vardarbības mazināšanai un
sociālās iekļaušanas veicināšanai. VBTAI KN speciālisti
izstrādā individuālo atbalsta programmu, ja saņemts bērna likumiskā pārstāvja
(vismaz viena vecāka, aizbildņa, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes vadītāja
vai bāriņtiesas (ja individuālās atbalsta programma jāizstrādā bērnam, kurš
ievietots audžuģimenē)) iesniegums (3.
pielikums) un aizpildīta Sākotnējas
novērtēšanas intervija bērna individuālās atbalsta programmas izstrādei (4.
pielikums). Iesniegumu un Sākotnējas novērtēšanas interviju bērna
individuālās atbalsta programmas izstrādei bērna likumiskais pārstāvis
iesniedz personīgi, nosūtot pa pastu, vai, atbilstoši normatīvajiem aktiem par
elektronisko dokumentu noformēšanu, nosūta uz e-pastu: konsultativaiscentrs@bti.gov.lv elektroniska
dokumenta formā. Pēc iesnieguma un aizpildītas Sākotnējas novērtēšanas intervijas bērna
individuālās atbalsta programmas izstrādei saņemšanas VBTAI KN speciālisti
izvērtē sākotnējās informācijas par bērna uzvedību atbilstību nodaļas
kritērijiem. VBTAI KN
speciālisti izstrādā individuālo atbalsta programmu, ja: ·
bērna uzvedība ir atšķirīga no vairuma
vienaudžu uzvedības un sociāli nepieņemama; ·
bērna uzvedība negatīvi ietekmē bērna
attīstību vai iekļaušanos sabiedrībā; ·
bērna uzvedība ir noturīga (bērna
saskarsmes grūtības un/vai uzvedības traucējumus novēro atkārtoti); ·
bērna uzvedību neizdodas koriģēt ar
nevardarbīgām disciplinēšanas metodēm. Ja bērna
uzvedība neatbilst augstākminētajiem kritērijiem, VBTAI KN speciālisti sniedz
atbildi iesnieguma iesniedzējam par neatbilstības iemesliem un ieteikumus
turpmākai rīcībai. Ja bērna
uzvedība atbilst augstākminētajiem kritērijiem, KN sociālais darbinieks sazinās
ar iesnieguma iesniedzēju, vienojas par turpmāko sadarbību, konsultācijas
datumu un laiku, un sagatavo rakstisku atbildi uz iesniegumu. Ja nepieciešams,
VBTAI KN speciālisti sazinās ar izglītības iestādi, kuru bērns apmeklē, un lūdz
mērķtiecīgi novērot bērna uzvedību, izmantojot Bērna uzvedības problēmu novērošanas veidlapu (5. pielikums),
un sniegt citu nepieciešamo informāciju par bērna uzvedību. VBTAI KN
speciālisti informē pašvaldības sociālo dienestu par bērnu, kuram tiks
izstrādāta individuālā atbalsta programma, un lūdz sniegt informāciju par
situāciju bērna ģimenē un informēt par sociālo darbinieku, kurš pārraudzīs
bērna individuālās atbalsta programmas realizāciju un iesaistīsies tajā savas
kompetences ietvaros. Ja nepieciešams,
VBTAI KN speciālisti vēršas citās sadarbības tīkla institūcijās. II Klātienes konsultācija Valsts bērnu
tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvajā nodaļā VBTAI KN
speciālisti diagnosticē uzvedības traucējumus un to cēloņus klātienes
konsultācijā. Klātienes konsultācijā piedalās bērns un bērna likumiskais
pārstāvis/aprūpētājs. Ja nepieciešams, VBTAI KN speciālisti un bērna
likumiskais pārstāvis var vienoties par citu sadarbības tīkla institūciju
(izglītības iestādes, pašvaldības sociālā dienesta u.c.) pārstāvju vai
speciālistu piedalīšanos klātienes konsultācijā. Pirms
klātienes konsultācijas KN speciālisti komandā izvērtē saņemto informāciju un
vienojas par speciālistiem, kuri piedalīsies konsultēšanā, un par konsultācijas
norisi (secību, kādā speciālisti konsultēs). Plānotais
vidējais konsultācijas ilgums ir 3 stundas, t.sk. pārtraukumi bērna atpūtai. Konsultācijas
noslēguma sarunā KN sociālais darbinieks kopīgi ar bērna likumisko
pārstāvi/aprūpētāju vienojas par turpmāko sadarbību, vēlamo saziņas veidu (pa
tālruni, izmantojot e-pastu), saziņas biežumu un saziņas iniciatoru (bērna
likumiskais pārstāvis vai Konsultatīvās nodaļas sociālais darbinieks). VBTAI KN
speciālisti izstrādā un nosūta bērna individuālo atbalsta programmu bērna
likumiskajam pārstāvim un citām atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām
(izglītības iestādei, sociālajam dienestam u.c.) un speciālistiem 5 darba dienu
laikā pēc klātienes konsultācijas. VBTAI KN
speciālisti nosūta pilnu bērna individuālo atbalsta programmas tekstu bērna
likumiskajam pārstāvim un pašvaldības sociālajam dienestam (1. pielikums). Citām
atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem VBTAI KN
speciālisti nosūta atbilstošās individuālā atbalsta programmas sadaļas (2.
pielikums). III Metodes, ar kuru palīdzību Valsts
bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas speciālisti
diagnosticē uzvedības traucējumus un to cēloņus VBTAI KN speciālisti strādā multiprofesionālā komandā. Konsultatīvās
nodaļas sastāvā ietilpst divi sociālie darbinieki, divi psihologi (no kuriem
vismaz viens ir klīniskais psihologs), speciālais pedagogs, atkarību
profilakses speciālists un psihiatrs. Konsultatīvo nodaļu vada konsultatīvās
nodaļas vadītājs. Katrs
VBTAI KN speciālists savā darbībā izmanto atšķirīgas, sava profesionālās
darbības mērķa sasniegšanai piemērotas metodes. VBTAI
KN sociālais darbinieks (gadījuma vadītājs) definē problēmu,
sadarbības mērķi un uzdevumus, apzina ģimenes un pašvaldības resursus, izveido
starpprofesionāļu komandu VBTAI KN un plāno sadarbību ar nepieciešamajiem
speciālistiem bērnu dzīvesvietas pašvaldībā. VBTAI KN
sociālais darbinieks (gadījuma vadītājs) uzvedības traucējumu un to cēloņu
diagnosticēšanā izmanto sekojošas metodes:
ienākošo
dokumentu (iesniegums, iesnieguma pielikums, bāriņtiesas lēmumi, psihologa
atzinums, sociālā pakalpojuma sniedzēja atzinums, sociālā dienesta
vēstule, u.tml.) analīze, telefonsaruna;
sociālā
gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
telefonintervija
ar ģimenes locekļiem;
Telefonintervija
ar sociālo darbinieku;
genogramma;
ekokarte;
sociālā
gadījuma apspriede;
intervija
ar vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem;
konsultēšana;
novērošana;
projektīvās
metodes;
informācijas
apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana
multidisciplinārā komandā.
VBTAI KN psihologs (klīniskais
psihologs) izvērtē
bērna psihoemocionālo stāvokli, nosaka iespējamos uzvedības cēloņus,
likumsakarības un sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas
izstrādei. VBTAI KN psihologs
(klīniskais psihologs) uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā
izmanto sekojošas metodes:
dokumentu
analīze;
sociālā
gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
novērošana;
daļēji
strukturēta intervija;
projektīvās
metodes (piem., zīmējumi, stāstījumi, nepabeigtie teikumi, asociatīvie
attēli, sižetiskās rotaļas, spēļu elementi”, FAST, Lušēra tests u.c.);
intelekta
un kognitīvo spēju izpētei (WISC-IV, WJ kognitīvo spēju tests, Ravena
matricas, MFAD, “Liekā priekšmeta izslēgšana”, “Priekšmetu klasifikācija”,
piktogrammas u.c.);
mācīšanās
traucējumu izvērtēšanai (LMST-II, N. Razgailas “Uzdevumu krājums
pirmsskolas vecuma bērnu zināšanu un prasmju apguves līmeņa novērtēšanai”;
adaptīvo
prasmju un sociālās funkcionēšanas izvērtēšanai (ABAS-II u.c.);
emocionālās
sfēras un uzvedības izvērtēšanai (ASEBA, CTQ, TSCC, CDI u.c.);
informācijas
apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana
multidisciplinārā komandā.
VBTAI KN psihiatrs veic
bērna psihisko traucējumu diagnostiku, izglīto bērna vecākus/likumiskos
pārstāvjus, aprūpētājus un speciālistus par psihiskas veselības jautājumiem un
sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas izstrādei. VBTAI KN
psihiatrs uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto sekojošās
metodes:
dokumentu
analīze;
sociālā
gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
psihisku
un uzvedības traucējumu diagnostikas pamatā ir bērna un pusaudža mentālā
stāvokļa izmeklēšana (Andrēziņa, 2010), izmantojot aprakstošo interviju
(pēc 10. Starptautisko Statistisko slimību klasifikatora, kurā ir
aprakstītas pamatpazīmes (simptomi), to attīstības laika kritēriji un
slimības sekas, kas ļauj diagnosticēt slimību) un psihodinamiskās intervijas
(McWilliams, 1994) elementus;
ģimenes
sistēmas izpēte, balstoties uz dokumentu analīzē un klātienes intervijā ar
bērnu un vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem iegūto informāciju;
individuālais konsultatīvais darbs ar pacientu un viņa
ģimeni, atbalsta un padomu sniegšana, pozitīvu emociju veicināšana,
izglītošana par psihisku un uzvedības traucējumu iemesliem un profilaksi
(psihoedukācija);
psihiatra
konsultācijas laikā slimības diagnoze netiek izlikta; psihiatrs sniedz
konstatētās psihiskas un uzvedības problēmas aprakstu un atzinumu par
psihiatra konsultācijas nepieciešamību;
informācijas
apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana
multidisciplinārā komandā.
VBTAI KN atkarību profilakses
speciālists
identificē bīstamu vai problemātisku atkarību izraisošo vielu lietošanu, iesaka
risinājumus un nepieciešamo palīdzības veidu un sniedz rekomendācijas
individuālās atbalsta programmas izstrādei. VBTAI KN
atkarību profilakses speciālists uzvedības traucējumu un to cēloņu
diagnosticēšanā izmanto sekojošās metodes:
dokumentu
analīze;
sociālā
gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
atkarību
problēmas diagnostikas procesa pamatā ir 10. Starptautisko Statistisko
slimību klasifikators (SSK-10, PVO, 1992), kurā ir aprakstītas atkarības
saslimšanas pamatpazīmes (simptomi), to attīstības laika kritēriji un
slimības sekas, kas ļauj diagnosticēt slimību;
·
atkarības profilakses speciālista konsultācijas laikā
slimības diagnoze netiek izlikta; ·
atkarības
profilakses speciālists sniedz konstatētās atkarību problēmas aprakstu un
atzinumu par ārsta - narkologa konsultācijas nepieciešamību;
alkohola
problēmu precīzākai identifikācijai izmanto starptautiski atzītu alkohola
traucējumu identifikācijas testu (AUDIT) (metodi var izmantot arī personas
bez medicīniskās izglītības, pieejama pašdiagnostikai internetā: http://www.esibrivs.lv/lv/tests/identifikacijas_tests);
atkarības
profilakses speciālists veic indikatīvo selektīvo profilaksi - uz klientu
orientētu darba taktiku, kuras laikā tiek veic īso intervenci, lai
motivētu klientu problēmas risināšanai;
galvenais
uzsvars selektīvā profilaksē tiek likts uz agrīnu riska faktoru apzināšanu
un iejaukšanos krīzes situācijās, lai savlaicīgi novērstu problēmas;
indikatīvās
profilakses mērķa grupa ir bērni, kuri jau agrīnā vecumā ir tendēti uz
eksperimentēšanu ar psihoaktīvajam vielām, kā arī bērni, kuriem piemīt
noteiktas pazīmes (piem., uzvedības traucējumi, palielināta agresivitāte,
uzmanības deficīta sindroms u.c.), kuru esamība var norādīt uz iespējamo
tendenci lietot narkotiskās vielas nākotnē;
īsā
intervence (motivējošā intervēšana (Miller, Rollnick, 1991) ir īpaša, uz
klienta pieņemšanu balstīta īstermiņa konsultēšanas tehnika, kas
izstrādāta kā palīdzības paņēmiens uzvedības izmainīšanai;
informācijas
apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana
multidisciplinārā komandā.
VBTAI KN speciālais pedagogs izvērtē
skolēnu mācīšanās grūtības, iesaka iespējamos palīdzības veidus un/vai
pielāgojumus un sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas
izstrādei. VBTAI KN
speciālais pedagogs uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto
sekojošās metodes:
sākotnējas
informācijas (par bērnu) izpēte,
izglītības
iestādes iesniegtās dokumentācijas izpēte;
dokumentu
analīze;
sociālā
gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
valodas
attīstības, lasītprasmes pārbaude;
aritmētisko
prasmju un matemātikas zināšanu pārbaude;
priekšstatu
par apkārtējo vidi pārbaude;
orientēšanās
telpā un plaknē pārbaude;
sīkās
motorika, rakstītprasmes pārbaude;
novērojumi
izpētes laikā;
darbības,
mācību darbības raksturojums (rotaļdarbības, praktiskā darbība,
motivācija, organizācijas spējas u.c.);
informācijas
apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana
multidisciplinārā komandā.
VBTAI KN
speciālisti precizē metodoloģiju atbilstoši tās aprobēšanas pieredzei. Strukturētai
bērna uzvedības problēmu novērošanai citiem speciālistiem un bērnu vecākiem
(likumiskajiem pārstāvjiem) VBTAI KN speciālisti iesaka izmantot Bērna
uzvedības problēmu novērošanas veidlapu (5. pielikums, pieejama VBTAI
mājaslapā, sadaļā ESF projekts -
Konsultatīvā nodaļa → Par projektu) VBTAI KN
speciālisti izstrādā strukturētas rekomendācijas bērnam, bērna likumiskajiem
pārstāvjiem vai aprūpētājiem un speciālistiem, kas iesaistīti bērna individuālā
atbalsta programmas realizēšanā, ievērojot Bērna
individuālās atbalsta programmas pielikumā norādīto struktūru (1., 2. pielikums). IV Individuālo atbalsta programmu īstenošanas
uzraudzība, progresa un efektivitātes novērtēšana Laika posmā
līdz 6 mēnešiem no bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes brīža, VBTAI
KN speciālisti īsteno bērna individuālā atbalsta programmas īstenošanas
uzraudzību, t.sk. ·
nodrošina nepieciešamās konsultācijas
bērna likumiskajam pārstāvim un bērna individuālā atbalsta programmas
realizācijā iesaistītajiem sadarbības tīkla speciālistiem; ·
tuvojoties laika posma beigām (5 mēnešus
pēc bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes) sazinās ar bērna
likumisko pārstāvi, lūdz rakstisku informāciju lūdz rakstisku informāciju par
programmas realizāciju no pašvaldības sociālā dienesta, kā arī (nepieciešamības
gadījumā) – no citām sadarbības tīkla
institūcijām un speciālistiem; ·
pamatojoties uz saņemto informāciju,
izvērtē nepieciešamību organizēt starpinstitūciju sanāksmi bērna dzīvesvietas
pašvaldībā, pieaicinot bērna likumisko pārstāvi, un piedalīties tajā un/vai
aicināt uz tikšanos Konsultatīvajā nodaļā bērna individuālās atbalsta
programmas realizācijā iesaistītos sadarbības tīkla pārstāvjus. VBTAI KN
speciālisti 6 mēnešu laikā pēc bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes
īsteno bērna individuālā atbalsta programmas īstenošanas starpvērtējumu, t.sk.: ·
izvērtē saņemto informāciju par bērna
individuālās atbalsta programmas īstenošanu, t.sk. sniegto rekomendāciju
izpildi; ·
veic sasniegumu un neveiksmju analīzi; ·
vajadzības gadījumā veic izmaiņas
programmā. ·
sagatavo programmas izvērtēšanas
protokolu un par secinājumiem informē bērna likumisko pārstāvi un sadarbības
tīkla dalībniekus, atbilstoši kompetencei. Laika posmā
no 6 mēnešiem līdz 12 mēnešiem no bērna individuālās atbalsta programmas
izstrādes brīža, VBTAI KN speciālisti īsteno bērna individuālā atbalsta
programmas īstenošanas uzraudzību, t.sk. ·
nodrošina nepieciešamās konsultācijas
bērna individuālā atbalsta programmas realizācijā iesaistītajiem sadarbības
tīkla speciālistiem un bērna likumiskajam pārstāvim; ·
tuvojoties laika posma beigām (11
mēnešus pēc bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes) sazinās ar bērna
likumisko pārstāvi, lūdz rakstisku informāciju par programmas realizāciju no
pašvaldības sociālā dienesta, kā arī (nepieciešamības gadījumā) – no citām
sadarbības tīkla institūcijām un speciālistiem; ·
pamatojoties uz saņemto informāciju,
izvērtē nepieciešamību organizēt starpinstitūciju sanāksmi bērna dzīvesvietas
pašvaldībā, pieaicinot bērna likumisko pārstāvi, un piedalīties tajā un/vai
aicināt uz tikšanos Konsultatīvajā nodaļā bērna individuālās atbalsta
programmas realizācijā iesaistītos sadarbības tīkla pārstāvjus. Pēc 12 mēnešiem
pēc programmas izstrādes VBTAI KN speciālisti īsteno bērna individuālā atbalsta
programmas īstenošanas noslēguma izvērtēšanu, t.sk. ·
izvērtē saņemto informāciju par bērna
individuālās atbalsta programmas īstenošanu, t.sk. sniegto rekomendāciju
izpildi; ·
veic sasniegumu un neveiksmju analīzi; ·
nepieciešamības gadījumā sagatavo
ieteikumus bērna likumiskajam pārstāvim/aprūpētājam un sadarbības tīkla
dalībniekiem; ·
sagatavo programmas realizēšanas
izvērtēšanas noslēguma protokolu un par secinājumiem informē bērna likumisko
pārstāvi/aprūpētāju un sadarbības tīkla dalībniekus, atbilstoši kompetencei. ·
izņēmuma gadījumā pieņem lēmumu par
bērna individuālās atbalsta programmas realizācijas termiņa pagarināšanu.