APSTIPRINĀTS

 ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības
 inspekcijas
  2016.gada 28.oktobra
 rīkojumu Nr.5.8-1/476
 
Metodoloģija bērnu ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām agresijas un vardarbības mazināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai
 
I Sadarbības uzsākšana bērna individuālās atbalsta programmas izstrādei
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas (turpmāk - VBTAI KN) speciālisti izstrādā individuālās atbalsta programmas (1., 2. pielikums) bērnu ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām agresijas un vardarbības mazināšanai un sociālās iekļaušanas veicināšanai.
VBTAI KN speciālisti izstrādā individuālo atbalsta programmu, ja saņemts bērna likumiskā pārstāvja (vismaz viena vecāka, aizbildņa, bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādes vadītāja vai bāriņtiesas (ja individuālās atbalsta programma jāizstrādā bērnam, kurš ievietots audžuģimenē)) iesniegums (3. pielikums) un aizpildīta Sākotnējas novērtēšanas intervija bērna individuālās atbalsta programmas izstrādei (4. pielikums).
Iesniegumu un Sākotnējas novērtēšanas interviju bērna individuālās atbalsta programmas izstrādei bērna likumiskais pārstāvis iesniedz personīgi, nosūtot pa pastu, vai, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, nosūta uz e-pastu: konsultativaiscentrs@bti.gov.lv elektroniska dokumenta formā.
Pēc iesnieguma un aizpildītas Sākotnējas novērtēšanas intervijas bērna individuālās atbalsta programmas izstrādei saņemšanas VBTAI KN speciālisti izvērtē sākotnējās informācijas par bērna uzvedību atbilstību nodaļas kritērijiem.
VBTAI KN speciālisti izstrādā individuālo atbalsta programmu, ja:
·         bērna uzvedība ir atšķirīga no vairuma vienaudžu uzvedības un sociāli nepieņemama;
·         bērna uzvedība negatīvi ietekmē bērna attīstību vai iekļaušanos sabiedrībā;
·         bērna uzvedība ir noturīga (bērna saskarsmes grūtības un/vai uzvedības traucējumus novēro atkārtoti);
·         bērna uzvedību neizdodas koriģēt ar nevardarbīgām disciplinēšanas metodēm.
Ja bērna uzvedība neatbilst augstākminētajiem kritērijiem, VBTAI KN speciālisti sniedz atbildi iesnieguma iesniedzējam par neatbilstības iemesliem un ieteikumus turpmākai rīcībai.
Ja bērna uzvedība atbilst augstākminētajiem kritērijiem, KN sociālais darbinieks sazinās ar iesnieguma iesniedzēju, vienojas par turpmāko sadarbību, konsultācijas datumu un laiku, un sagatavo rakstisku atbildi uz iesniegumu.
Ja nepieciešams, VBTAI KN speciālisti sazinās ar izglītības iestādi, kuru bērns apmeklē, un lūdz mērķtiecīgi novērot bērna uzvedību, izmantojot Bērna uzvedības problēmu novērošanas veidlapu (5. pielikums), un sniegt citu nepieciešamo informāciju par bērna uzvedību.
VBTAI KN speciālisti informē pašvaldības sociālo dienestu par bērnu, kuram tiks izstrādāta individuālā atbalsta programma, un lūdz sniegt informāciju par situāciju bērna ģimenē un informēt par sociālo darbinieku, kurš pārraudzīs bērna individuālās atbalsta programmas realizāciju un iesaistīsies tajā savas kompetences ietvaros.
Ja nepieciešams, VBTAI KN speciālisti vēršas citās sadarbības tīkla institūcijās.
 
II Klātienes konsultācija Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas
 Konsultatīvajā nodaļā
VBTAI KN speciālisti diagnosticē uzvedības traucējumus un to cēloņus klātienes konsultācijā. Klātienes konsultācijā piedalās bērns un bērna likumiskais pārstāvis/aprūpētājs. Ja nepieciešams, VBTAI KN speciālisti un bērna likumiskais pārstāvis var vienoties par citu sadarbības tīkla institūciju (izglītības iestādes, pašvaldības sociālā dienesta u.c.) pārstāvju vai speciālistu piedalīšanos klātienes konsultācijā.
Pirms klātienes konsultācijas KN speciālisti komandā izvērtē saņemto informāciju un vienojas par speciālistiem, kuri piedalīsies konsultēšanā, un par konsultācijas norisi (secību, kādā speciālisti konsultēs).
Plānotais vidējais konsultācijas ilgums ir 3 stundas, t.sk. pārtraukumi bērna atpūtai.
Konsultācijas noslēguma sarunā KN sociālais darbinieks kopīgi ar bērna likumisko pārstāvi/aprūpētāju vienojas par turpmāko sadarbību, vēlamo saziņas veidu (pa tālruni, izmantojot e-pastu), saziņas biežumu un saziņas iniciatoru (bērna likumiskais pārstāvis vai Konsultatīvās nodaļas sociālais darbinieks).
VBTAI KN speciālisti izstrādā un nosūta bērna individuālo atbalsta programmu bērna likumiskajam pārstāvim un citām atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām (izglītības iestādei, sociālajam dienestam u.c.) un speciālistiem 5 darba dienu laikā pēc klātienes konsultācijas.
VBTAI KN speciālisti nosūta pilnu bērna individuālo atbalsta programmas tekstu bērna likumiskajam pārstāvim un pašvaldības sociālajam dienestam (1. pielikums). Citām atbalsta sniegšanā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem VBTAI KN speciālisti nosūta atbilstošās individuālā atbalsta programmas sadaļas (2. pielikums).
 
III Metodes, ar kuru palīdzību Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas speciālisti diagnosticē uzvedības traucējumus un to cēloņus
 
VBTAI KN speciālisti strādā multiprofesionālā komandā. Konsultatīvās nodaļas sastāvā ietilpst divi sociālie darbinieki, divi psihologi (no kuriem vismaz viens ir klīniskais psihologs), speciālais pedagogs, atkarību profilakses speciālists un psihiatrs. Konsultatīvo nodaļu vada konsultatīvās nodaļas vadītājs.
Katrs VBTAI KN speciālists savā darbībā izmanto atšķirīgas, sava profesionālās darbības mērķa sasniegšanai piemērotas metodes.
VBTAI KN sociālais darbinieks (gadījuma vadītājs) definē problēmu, sadarbības mērķi un uzdevumus, apzina ģimenes un pašvaldības resursus, izveido starpprofesionāļu komandu VBTAI KN un plāno sadarbību ar nepieciešamajiem speciālistiem bērnu dzīvesvietas pašvaldībā.
VBTAI KN sociālais darbinieks (gadījuma vadītājs) uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto sekojošas metodes:
  • ienākošo dokumentu (iesniegums, iesnieguma pielikums, bāriņtiesas lēmumi, psihologa atzinums, sociālā pakalpojuma sniedzēja atzinums, sociālā dienesta vēstule, u.tml.) analīze, telefonsaruna;
  • sociālā gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
  • telefonintervija ar ģimenes locekļiem;
  • Telefonintervija ar sociālo darbinieku;
  • genogramma;
  • ekokarte;
  • sociālā gadījuma apspriede;
  • intervija ar vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem;
  • konsultēšana;
  • novērošana;
  • projektīvās metodes;
  • informācijas apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana multidisciplinārā komandā.
 
VBTAI KN psihologs (klīniskais psihologs) izvērtē bērna psihoemocionālo stāvokli, nosaka iespējamos uzvedības cēloņus, likumsakarības un sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas izstrādei.
VBTAI KN psihologs (klīniskais psihologs) uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto sekojošas metodes:
  • dokumentu analīze;
  • sociālā gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
  • novērošana;
  • daļēji strukturēta intervija;
  • projektīvās metodes (piem., zīmējumi, stāstījumi, nepabeigtie teikumi, asociatīvie attēli, sižetiskās rotaļas, spēļu elementi”, FAST, Lušēra tests u.c.);
  • intelekta un kognitīvo spēju izpētei (WISC-IV, WJ kognitīvo spēju tests, Ravena matricas, MFAD, “Liekā priekšmeta izslēgšana”, “Priekšmetu klasifikācija”, piktogrammas u.c.);
  • mācīšanās traucējumu izvērtēšanai (LMST-II, N. Razgailas “Uzdevumu krājums pirmsskolas vecuma bērnu zināšanu un prasmju apguves līmeņa novērtēšanai”;
  • adaptīvo prasmju un sociālās funkcionēšanas izvērtēšanai (ABAS-II u.c.);
  • emocionālās sfēras un uzvedības izvērtēšanai (ASEBA, CTQ, TSCC, CDI u.c.);
  • personības izpētei (MMPI, 16PF personības faktora tests, Šmišeka-Leonharda rakstura akcentuāciju tests u.c.)
  • informācijas apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana multidisciplinārā komandā.
 
VBTAI KN psihiatrs veic bērna psihisko traucējumu diagnostiku, izglīto bērna vecākus/likumiskos pārstāvjus, aprūpētājus un speciālistus par psihiskas veselības jautājumiem un sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas izstrādei.
VBTAI KN psihiatrs uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto sekojošās metodes:
  • dokumentu analīze;
  • sociālā gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
  • psihisku un uzvedības traucējumu diagnostikas pamatā ir bērna un pusaudža mentālā stāvokļa izmeklēšana (Andrēziņa, 2010), izmantojot aprakstošo interviju (pēc 10. Starptautisko Statistisko slimību klasifikatora, kurā ir aprakstītas pamatpazīmes (simptomi), to attīstības laika kritēriji un slimības sekas, kas ļauj diagnosticēt slimību) un psihodinamiskās intervijas (McWilliams, 1994) elementus;
  • ģimenes sistēmas izpēte, balstoties uz dokumentu analīzē un klātienes intervijā ar bērnu un vecākiem/likumiskajiem pārstāvjiem iegūto informāciju;
  • individuālais konsultatīvais darbs ar pacientu un viņa ģimeni, atbalsta un padomu sniegšana, pozitīvu emociju veicināšana, izglītošana par psihisku un uzvedības traucējumu iemesliem un profilaksi (psihoedukācija);
  • psihiatra konsultācijas laikā slimības diagnoze netiek izlikta; psihiatrs sniedz konstatētās psihiskas un uzvedības problēmas aprakstu un atzinumu par psihiatra konsultācijas nepieciešamību;
  • informācijas apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana multidisciplinārā komandā.
 
VBTAI KN atkarību profilakses speciālists identificē bīstamu vai problemātisku atkarību izraisošo vielu lietošanu, iesaka risinājumus un nepieciešamo palīdzības veidu un sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas izstrādei.
VBTAI KN atkarību profilakses speciālists uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto sekojošās metodes:
  • dokumentu analīze;
  • sociālā gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
  • atkarību problēmas diagnostikas procesa pamatā ir 10. Starptautisko Statistisko slimību klasifikators (SSK-10, PVO, 1992), kurā ir aprakstītas atkarības saslimšanas pamatpazīmes (simptomi), to attīstības laika kritēriji un slimības sekas, kas ļauj diagnosticēt slimību;
·         atkarības profilakses speciālista konsultācijas laikā slimības diagnoze netiek izlikta;
·          atkarības profilakses speciālists sniedz konstatētās atkarību problēmas aprakstu un atzinumu par ārsta - narkologa konsultācijas nepieciešamību;
  • alkohola problēmu precīzākai identifikācijai izmanto starptautiski atzītu alkohola traucējumu identifikācijas testu (AUDIT) (metodi var izmantot arī personas bez medicīniskās izglītības, pieejama pašdiagnostikai internetā: http://www.esibrivs.lv/lv/tests/identifikacijas_tests);
  • atkarības profilakses speciālists veic indikatīvo selektīvo profilaksi - uz klientu orientētu darba taktiku, kuras laikā tiek veic īso intervenci, lai motivētu klientu problēmas risināšanai;
  • galvenais uzsvars selektīvā profilaksē tiek likts uz agrīnu riska faktoru apzināšanu un iejaukšanos krīzes situācijās, lai savlaicīgi novērstu problēmas;
  • indikatīvās profilakses mērķa grupa ir bērni, kuri jau agrīnā vecumā ir tendēti uz eksperimentēšanu ar psihoaktīvajam vielām, kā arī bērni, kuriem piemīt noteiktas pazīmes (piem., uzvedības traucējumi, palielināta agresivitāte, uzmanības deficīta sindroms u.c.), kuru esamība var norādīt uz iespējamo tendenci lietot narkotiskās vielas nākotnē;
  • īsā intervence (motivējošā intervēšana (Miller, Rollnick, 1991) ir īpaša, uz klienta pieņemšanu balstīta īstermiņa konsultēšanas tehnika, kas izstrādāta kā palīdzības paņēmiens uzvedības izmainīšanai;
  • informācijas apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana multidisciplinārā komandā.
 
VBTAI KN speciālais pedagogs izvērtē skolēnu mācīšanās grūtības, iesaka iespējamos palīdzības veidus un/vai pielāgojumus un sniedz rekomendācijas individuālās atbalsta programmas izstrādei.
VBTAI KN speciālais pedagogs uzvedības traucējumu un to cēloņu diagnosticēšanā izmanto sekojošās metodes:
  • sākotnējas informācijas (par bērnu) izpēte, 
  • izglītības iestādes iesniegtās dokumentācijas izpēte;
  • dokumentu analīze;
  • sociālā gadījuma apspriede multidisciplinārās komandas ietvaros;
  • valodas attīstības, lasītprasmes pārbaude;
  • aritmētisko prasmju un matemātikas zināšanu pārbaude;
  • priekšstatu par apkārtējo vidi pārbaude;
  • orientēšanās telpā un plaknē pārbaude;
  • sīkās motorika, rakstītprasmes pārbaude;
  • novērojumi izpētes laikā;
  • darbības, mācību darbības raksturojums (rotaļdarbības, praktiskā darbība, motivācija, organizācijas spējas u.c.);
  • informācijas apkopošana un analīze, secinājumu un rekomendāciju izstrādāšana multidisciplinārā komandā.
 
VBTAI KN speciālisti precizē metodoloģiju atbilstoši tās aprobēšanas pieredzei.
Strukturētai bērna uzvedības problēmu novērošanai citiem speciālistiem un bērnu vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem) VBTAI KN speciālisti iesaka izmantot Bērna uzvedības problēmu novērošanas veidlapu (5. pielikums, pieejama VBTAI mājaslapā, sadaļā ESF projekts - Konsultatīvā nodaļa → Par projektu)
VBTAI KN speciālisti izstrādā strukturētas rekomendācijas bērnam, bērna likumiskajiem pārstāvjiem vai aprūpētājiem un speciālistiem, kas iesaistīti bērna individuālā atbalsta programmas realizēšanā, ievērojot Bērna individuālās atbalsta programmas pielikumā norādīto struktūru (1., 2. pielikums).
 
IV Individuālo atbalsta programmu īstenošanas uzraudzība, progresa
 un efektivitātes novērtēšana
 
Laika posmā līdz 6 mēnešiem no bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes brīža, VBTAI KN speciālisti īsteno bērna individuālā atbalsta programmas īstenošanas uzraudzību, t.sk.
·         nodrošina nepieciešamās konsultācijas bērna likumiskajam pārstāvim un bērna individuālā atbalsta programmas realizācijā iesaistītajiem sadarbības tīkla speciālistiem;
·         tuvojoties laika posma beigām (5 mēnešus pēc bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes) sazinās ar bērna likumisko pārstāvi, lūdz rakstisku informāciju lūdz rakstisku informāciju par programmas realizāciju no pašvaldības sociālā dienesta, kā arī (nepieciešamības gadījumā) –  no citām sadarbības tīkla institūcijām un speciālistiem;
·         pamatojoties uz saņemto informāciju, izvērtē nepieciešamību organizēt starpinstitūciju sanāksmi bērna dzīvesvietas pašvaldībā, pieaicinot bērna likumisko pārstāvi, un piedalīties tajā un/vai aicināt uz tikšanos Konsultatīvajā nodaļā bērna individuālās atbalsta programmas realizācijā iesaistītos sadarbības tīkla pārstāvjus.
VBTAI KN speciālisti 6 mēnešu laikā pēc bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes īsteno bērna individuālā atbalsta programmas īstenošanas starpvērtējumu, t.sk.:
·         izvērtē saņemto informāciju par bērna individuālās atbalsta programmas īstenošanu, t.sk. sniegto rekomendāciju izpildi;
·         veic sasniegumu un neveiksmju analīzi;
·         vajadzības gadījumā veic izmaiņas programmā.
·         sagatavo programmas izvērtēšanas protokolu un par secinājumiem informē bērna likumisko pārstāvi un sadarbības tīkla dalībniekus, atbilstoši kompetencei.
Laika posmā no 6 mēnešiem līdz 12 mēnešiem no bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes brīža, VBTAI KN speciālisti īsteno bērna individuālā atbalsta programmas īstenošanas uzraudzību, t.sk.
·         nodrošina nepieciešamās konsultācijas bērna individuālā atbalsta programmas realizācijā iesaistītajiem sadarbības tīkla speciālistiem un bērna likumiskajam pārstāvim;
·         tuvojoties laika posma beigām (11 mēnešus pēc bērna individuālās atbalsta programmas izstrādes) sazinās ar bērna likumisko pārstāvi, lūdz rakstisku informāciju par programmas realizāciju no pašvaldības sociālā dienesta, kā arī (nepieciešamības gadījumā) – no citām sadarbības tīkla institūcijām un speciālistiem;
·         pamatojoties uz saņemto informāciju, izvērtē nepieciešamību organizēt starpinstitūciju sanāksmi bērna dzīvesvietas pašvaldībā, pieaicinot bērna likumisko pārstāvi, un piedalīties tajā un/vai aicināt uz tikšanos Konsultatīvajā nodaļā bērna individuālās atbalsta programmas realizācijā iesaistītos sadarbības tīkla pārstāvjus.
Pēc 12 mēnešiem pēc programmas izstrādes VBTAI KN speciālisti īsteno bērna individuālā atbalsta programmas īstenošanas noslēguma izvērtēšanu, t.sk.
·         izvērtē saņemto informāciju par bērna individuālās atbalsta programmas īstenošanu, t.sk. sniegto rekomendāciju izpildi;
·         veic sasniegumu un neveiksmju analīzi;
·         nepieciešamības gadījumā sagatavo ieteikumus bērna likumiskajam pārstāvim/aprūpētājam un sadarbības tīkla dalībniekiem;
·         sagatavo programmas realizēšanas izvērtēšanas noslēguma protokolu un par secinājumiem informē bērna likumisko pārstāvi/aprūpētāju un sadarbības tīkla dalībniekus, atbilstoši kompetencei.
·         izņēmuma gadījumā pieņem lēmumu par bērna individuālās atbalsta programmas realizācijas termiņa pagarināšanu.

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.