Vēstule par dalību konferencē, Kazaņā, Krievijā, 2018 gada novembrī


Dear Professor Prokhorov A.O. !
Referring to the offer of Latvian Professional Psychologists' AssociationsLPPA members will take part in the conference and you are offering, the International Conference on the Psychology of the States, which will take place in Kazan, the Kazan State University, 8-11 of November 2018. 
I see the desire to get involved in this conference. I am very attached to the topic of the conference. It all meets my needs in order to acquire the necessary competences even deeper. I really like the academic information of Russian psychologists.
I am an independent Latvian psychologist, linking the profession of psychologist with the Roma in Europe and World Roma perticularities. I have different experiences and skills, but there is not a specific work place(office). I have been participates in various gypsy related social, political, educational and social activities. On request, I am deals with psychological support and seminars, Roma conferences and congress. I have been a lecturer, educator and psychologist: in the center of a social crisis, in the weakly centered center, in prison, in a psychiatric hospital etc. I have a picture of education, psychiatry, psychology and social assistance.
I am the only gypsy with a psychologist qualification and a master's degree in Latvia.
According to the laws of England, I am also a trained social care specialist.
I would like to ask you to prepare a formal invitation letter and please send on my e-mail.
Please note the following dates November 6 to November 12. A VISA issue should be arranged in a timely manner.
During this period, I lived and worked in the United Kingdom, London. However, I represent and position myself as Latvian psychologist, specializing in gypsy themes.
I am regularly refresh comunication with Latvian psychologists.
Please indicate in more detail what is offered to pay for the conference.
I'm available communicable through:
Facebook.com - Andris Tertats,
E-mail: tertats@inbox.lv
Please request information from me which you require at the conference.
I would like to speak at the conference and update the Kazan Federal University on the subject: The Global Cultural Environment of the Gypsies as Social Psychological Aspects of the Mental States
I understand and speak Russian. I can use the conference bilingually - in Russian and in English.
Please specify the requirements for the participation in the conference.
Yours sincerely,
Andris Tertats, Mag.psych.
London, February 19, 2018 
P.S. World Roma flag + psychology science simbol







Andris_Tertats__publikacijas_raksts_Romanologijas__atmodas_laikmets_2017.pdf


Publikacijas vietnes Latvijas medijos:
1.http://radio1.lv/jekabpili/nvo/item/25320-romanologijas-atmodas-laikmets-pirmo-reizi-latvijas-vesture-notiek-latvijas-romu-petnieku-seminars-foto.html
2.http://m.zz.lv/lietotaju-raksti/romanologijas-atmodas-laikmets-foto-232141?from-full



PĒTNIEKS (SOCIĀLAJĀS ZINĀTNĒS)

Darba saturs:
Pie sociālajām zinātnēm pieder antropoloģija, socioloģija, ekonomika, filozofija, vēsture, politikas zinātne, pedagoģija, psiholoģija, tiesību un vadības zinātnes u.c. Pētnieks, kurš strādā šo zinātņu jomā, pēta un skaidro cilvēku attiecības un to mijiedarbību sabiedrībā (tai skaitā grupā, organizācijās, ģimenē u.c.) un parasti savā darbā teorijas un pētniecības metodes izmanto atbilstīgi tai sociālo zinātņu nozarei, kuru ir apguvis studijās un kurās ieguvis padziļinātas zināšanas zinātniski pētnieciskajā darbā. Viņš regulāri lasa zinātniskās publikācijas un interesējas par jaunumiem attiecīgajā nozarē (aktuāliem pētījumu tematiem, rezultātiem, izvirzītām teorijām, zinātniskās pētniecības metožu pielietojumu, jauninājumiem u.c.). Balstoties uz noskaidrotajām aktualitātēm zinātnē un sabiedrībā, izraugās sava pētījuma virzienu, izvērtē, kādi jautājumi varētu ietilpt pētījuma problēmā un ar kādu pētniecības soļu un instrumentu2 palīdzību iespējams iegūt vajadzīgo informāciju. Lai iecerēto īstenotu, pētniekam jāiegūst finansējums, tādēļ viņš izstrādā pētījuma projekta pieteikumu un iesniedz to organizācijām, kuras to piešķir.
Ja pētnieks finansējumu savam darbam vēlas iegūt no dažāda līmeņa zinātniskajiem grantiem (Eiropas Savienības, Latvijas finanšu piešķīrumiem) vai valsts, pašvaldību un privātām institūcijām, kas izsludina konkursus tās interesējošo jautājumu izpētei, tad, lai precizētu sava pētījuma mērķus un uzdevumus, vispirms viņam jātiekas ar pasūtītāju.
        Lai veiksmīgāk definētu pētāmo problēmu, pētnieks izanalizē kolēģu darbu par līdzīgām tēmām, apspriežas ar viņiem un pārskata pieejamos statistikas datus. Darbā viņš var izmantot divu veidu pētnieciskās pieejas – kvantitatīvo datu analīzi (statistikas datu un aptauju rezultātu analīzi), jo tiem ir lieli apjomi, kas sniedz plašāku un vispārīgāku priekšstatu par procesiem sabiedrībā kopumā, un kvalitatīvo datu analīzi (piemēram, interviju vai tekstu analīzi), kur gan ir mazāk datu, bet kur iespējams iegūt padziļinātu informāciju par pētāmo jautājumu. Bet bieži pētījumos tiek izmantotas abas pieejas.
Izmantojot kvantitatīvās pētniecības metodes, pētnieks iesaistās anketas izstrādē, piedāvā respondentu izlases principu, sagatavo instrukcijas intervētājiem, piedalās arī lauka darbā3 un uzrauga, lai viss norit pēc iepriekš izvirzītajām prasībām. Kad dati ir iegūti, pētnieks ievada tos datorā, kodē un apstrādā speciālās datu analīzes programmās, tad veido tabulas, kas palīdz viegli uztvert iegūtos rezultātus.
      Kvalitatīvās pētniecības metodē ietilpst dažāda veida informācijas ieguve – intervijas, grupu intervijas4, arī dokumentu (piemēram, likumu), vizuālo informācijas avotu (attēlu, plakātu, ēku, televīzijas pārraižu, telpu iekārtojuma utt.) analīze. Dažkārt pētnieks plānoti un mērķtiecīgi novēro kādu parādību, lai pēc tam analizētu rezultātus un izdarītu secinājumus, piemēram, par cilvēku reakciju uz demokrātisku un autoritāru komandas vadības stilu. Iegūto informāciju pētnieks nodod citām pētījumā iesaistītajām personām un pasūtītājiem, organizējot tikšanās vai sazinoties pa e-pastu.
         Pēc informācijas savākšanas un tās apstrādes pētnieks pārbauda savu hipotēžu pareizību, izdara secinājumus, saistītā un viegli saprotamā valodā uzraksta pētījuma rezultātus un izvirza savus priekšlikumus. Pētnieks piedalās arī dažādās konferencēs, pētījumu rezultātu prezentācijās, tiekas ar citiem pētniekiem un politikas veidotājiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
 Par pētījuma instrumentiem sociālajās zinātnēs sauc visus pētījuma veikšanas līdzekļus – aptaujas, intervijas, teksta analīzes metodes, arī avotu un respondentu jeb intervējamo cilvēku atlases principus.
 Lauka darbs – informācijas iegūšanas process, piemēram, aptauju un interviju veikšana.
 Grupas intervija – organizēta diskusija noteiktas pētnieku interesējošas mērķgrupas respondentu vidū.
Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Pētnieks darbā galvenokārt izmanto datoru ar noteiktām datorprogrammām. Piemēram, ja jāsagatavo pētījuma pieteikums vai rezultātu izklāsts, tad izmanto Ms Word un Ms Excel, ja nepieciešams veikt kvantitatīvo datu apstrādi, tad datu apstrādes programmu SPSS, ja veic kvalitatīvo datu analīzi, tad var izmantot N-vivo un citas programmas. Intervijās viņš lieto diktofonus, fotoaparātus, videotehniku. Darbs ar grupām noris īpaši pielāgotās telpās, kur var redzēt un pamanīt visu, kas notiek interviju laikā.
Darba apstākļi:
Pētnieks pārsvarā strādā pie datora, kur raksta pētījuma datu analīzi, sagatavo pārskatus un zinātniskus rakstus. Nereti viņa darba vieta ir atkarīga no pētījuma respondentu atrašanās vietas. Piemēram, ja jāveic pētījums, kas saistīts ar lauku reģioniem, viņš dzīvo un strādā iepriekš paša izvēlētajā reģionā.
Darba iespējas:
Pētnieks var strādāt dažādās valsts un privātās pētniecības organizācijās, augstskolu pētniecības institūtos, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās, mediju vai reklāmas aģentūrās.
Nepieciešamā izglītība:
Šai darbā nepieciešama augstākā izglītība, vēlams maģistra grāds socioloģijā, ekonomikā, antropoloģijā, pedagoģijā, psiholoģijā, politoloģijā vai citā sociālo zinātņu jomā. Studiju ilgums ir trīs – četri gadi bakalaura programmās un divi gadi maģistrantūrā.
Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tev patīk lasīt jaunākās ziņas, sekot līdzi notikumiem sabiedrībā, ekonomikā un politikā? Vai tevi interesē cilvēku domas, uzskati un viņu attieksme pret notiekošo? Vai tevi interesē psiholoģija, pedagoģija un komunikāciju zinātne? Varbūt tev rodas kādi novērojumi un secinājumi par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, piemēram, bezdarbu, imigrāciju, cilvēku dzīves uztveri, valsts politiku, vēsturisko notikumu interpretāciju vai nacionālo pašapziņu? Lai pievērstos sabiedrībai nozīmīgu jautājumu pētīšanai, sāc ar savu apkārtni – centies saprast sevi un savus vienaudžus, viņu uzvedību un motivāciju, vēro dažādu notikumu gaitu un mēģini atrast likumsakarības tajā.
       Pētniekam jābūt atvērtam, daudzpusīgam, motivētam arvien uzzināt kaut ko jaunu, loģiski un analītiski domājošam, lai spētu paskatīties ārpus pieņemtajiem uztveres rāmjiem. Katram pētījumu posmam ir nepieciešama sava prasme – informācijas vākšana, datu sistematizēšana, analizēšana, pārskatu rakstīšana, sakarību meklēšana, prezentāciju un pētījumu rezultātu pasniegšana, skaidrošana un aizstāvēšana. Ļoti svarīga ir māka veidot labu saskarsmi ar kolēģiem, pasūtītājiem un respondentiem.
     Ja esi skolnieks, tad projektu nedēļā savu zinātniski pētniecisko darbu vari veltīt kādam sabiedrībai nozīmīgam jautājumam. Lasi avīzes un skaties analītiskās televīzijas pārraides. Skolā īpaši centies labi apgūt latviešu valodu un svešvalodas, vēsturi, matemātiku, interesējies par politiku, ētiku, psiholoģiju un arī ekonomiku. Tomēr atceries – pētniekam noder plašas vispārējās zināšanas, bet specifiskās ļauj veiksmīgāk izdarīt pētījumus kādā noteiktā jomā.
Ja esi students, tad meklē iespējas uzzināt kaut ko vairāk par pētnieka praktisko darbu – pētniecības uzņēmumos vai institūtos vari meklēt gan darba, gan prakses iespējas, kā arī strādāt brīvprātīgi. Apgūsti pētījumu metodoloģiju, jau laikus iemācies rakstīt projektus un nekautrējies tos sūtīt uz konkursiem – labus projektus novērtēs arī tad, ja tos rakstījuši studenti.
       Ja vēlies pārkvalificēties, tad tas izdarāms, apgūstot pētījumu metodoloģiju, specializēto datorprogrammu lietošanu un, protams, gūstot izpratni par pētījumu veikšanu. Ja tev jau ir augstākā izglītība, tad maģistrantūras studijas kādā no sociālo vai humanitāro zinātņu jomām sniegs papildu zināšanas un prasmi veikt kvalitatīvus pētījumus.
      Ja vēlies padziļināt zināšanas, vari turpināt mācības doktorantūrā vai iegūt otru augstāko izglītību kādā tevi interesējošā sociālo zinātņu jomā. Dodies apmaiņas braucienos, piedalies zinātniskās konferencēs, kongresos un semināros gan Latvijā, gan ārvalstīs.


Avots: http://www.nva.gov.lv/karjera

Atvērt dokumentus PIELIKUMĀ:

   1. Izaicinajums_Ciganiem__Jekabpils_2C_2010.pdf
    2.LATVIJAS_AVIZE_Cigani___tikai_piedeva_Latvijas_kulturu_saimei_2013_docx.pdf3.LATVIJAS_ROMI_VAI_ESAM_MES_PASI_CIGANI_PERSPEKTIVA_2015_21_NOVEMBRIS.pdf
4. roma_Psychology_2018.pdf
5. Ciganberns_Multikulturala_Vide_Psihologija_Mums-2.pdf
6. Tertats_publikacija_CIGANOLOGIJA_2011.pdf 
 7. ROMANOLOGS__PSIHOLOGS_februaris__2018__2_.pdf
8.Ventas_Balss__Cigans_ka_interneta_su_28o_29bjekts_2011.pdf
8. World_Roma_Psychology_Science_2018.pdf8.





Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.