Vajadzīga pašiniciatīva un vēlēšanās darboties


2007. gada 8. decembris 18:08

8. decembrī Kandavā notikušais mazākumtautību forums nebija īpaši plaši apmeklēts, taču patiesībā ne jau vienmēr nepieciešams maksimāli daudz cilvēku, lai veidotos interesants un saistošs dialogs.

Dainis, Ruta, Imants, Biruta, Zigmonts, Koļa, Skaidrīte un Edgars – viņi, aktīvākie Kandavas romu (čigānu) tautības pārstāvji bija sapulcējušies, lai ieklausītos biedrības «Kandavas partnerība» padomes priekšsēdētāja Ģirta Kindzuļa stātījumā par projekta «Iepazīsim mazākumtautības Kandavas novadā» norisi, kā arī iesaistītos lektores Ausmas Pastores meistarīgi vadītajā diskusijā. Jāteic, ka sanākušie ļaudis bija sarunām atvērti. Viņi izteica gan savas tautas kopīgas intereses un vajadzības, gan sāpi par šī brīža darba iespējām un dažkārt izjusto diskriminējošo attieksmi pret savu tautību. Kā rast izeju no šīs situācijas, kā novērst sabiedrībā izveidojušos stereotipu par savu tautību un kā to pārvarēt? Tie bija visvairāk pārrunātie jautājumi forumā. Lai to panāktu, ir vajadzīga pašiniciatīva un vēlēšanās darboties.Vairāk par forumu būs iespēja izlasīt kādā no tuvākajiem laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» numuriem.

avots: 
http://www.ntz.lv/novados/kandavas/vajadziga-pasiniciativa-un-velesanas-darboties/



PSIHOLOĢISKĀS LABKLĀJĪBAS SATURS MŪSDIENU PSIHOLOĢISKAJĀS TEORIJĀS 


PSYCHOLOGICAL WELL – BEING CONTENT IN TODAY’S PSYCHOLOGICAL THEORIES
 Ēriks KALVĀNS 
Rēzeknes Augstskola

  • Par psiholoģiskās labklājības izpratnes pamatu mūsdienu psiholoģijā pieņemts K. Rifas piedāvātais psiholoģiskās labklājības modelis, kurā psiholoģiskā labklājība tiek operacionalizēta kā sevis akceptēšana, pozitīvas attiecības ar citiem, personiskā izaugsme, dzīves mērķa esamība, spēja īstenot ikdienas prasības un autonomija.
  •  2. Psiholoģiskās labklājības koncepta attīstība ir cieši saistīta ar jaunas psiholoģijas nozares – pozitīvās psiholoģijas pakāpenisku izaugsmi no biheiviorisma un humānistiskās psiholoģijas teorijām. 
  • 3. Mūsdienu psiholoģijā psiholoģiskā labklājība tiek traktēta eidemonisma tradīcijā, kurs galvenais postulāts akcentē personības potenciāla maksimālu realizāciju un sociāli nozīmīgu darbību. 
  • 4. Par nozīmīgākajām mūsdienu psiholoģiskās labklājības teorijām, kuras pārstāv eidemonisma tradīciju, tiek atzītas K. Rifas psiholoģiskās labklājības teorija un R. Raiena un L. Deci pašnoteikšanās teorija.
  •  5. Psiholoģiskā labklājība pozitīvi korelē ar internālo kontroles lokusu, pašcieņu, apmierinātību ar dzīvi, bet negatīvi korelē ar eksternālo kontroles lokusu un depresiju. 6. Atsevišķi psiholoģiskās labklājības aspekti mainās līdz ar indivīda vecumu.
  •  7. Psiholoģiskā labklājība ir fenomens, kurš būtiski ietekmē galvenos indivīda funkcionēšanas aspektus: pašizjūtu ikdienā, personības kognitīvo sfēru, starppersonību attiecības un profesionālos panākumus. 
  • 8. Sakarā ar samērā mazo teorētisko un empīrisko pētījumu skaitu pastāv psiholoģiskās labklājības koncepta operacionalizācijas grūtības un valīda empīrisko pētījumu instrumentārija deficīts. 

Pilns zinātniskais raksts šeit: ERIKS_KALVANS_PSIHOLOGISKA_LABKLAJIBA.pdf

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.