Kas ir atkarība?



Atkarība ir primāra, hroniska un progresējoša slimība, kas grauj ne tikai cilvēka fizisko un psihisko veselību, bet arī personību kopumā, ietekmē viņa sociālo statusu un palielina mirstības risku.
Atkarību izraisa gan psihoaktīvo vielu lietošana, gan arī aizraušanās ar azartspēlēm un jaunajām tehnoloģijām (datoratkarība). Atkarība var veidoties jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izglītības, profesijas un mantiskā stāvokļa. Atkarība rada apkārtējo cilvēku līdzatkarību ģimenē, darbavietā, jebkurā sociālā vidē.
Psihoaktīvās vielas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un pat pēc vienreizējas lietošanas var mainīt garastāvokli, fizisko pašsajūtu, apkārtnes uztveri un uzvedību. Sajūtas ir tik spēcīgas un neparastas, ka rodas vēlme mēģināt vēl, kas īsā laikā noved pie nepieciešamības lietot aizvien lielākās devās un nespējas justies labi bez vielas lietošanas.
Azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u.c.) no nevainīga vaļas prieka var kļūt par atkarību, kad nepārvaramā tieksmē spēlēt cilvēks nospēlē visu, kas viņam pieder. Azartspēļu atkarības rašanās procesā iesaistās visi tie paši neiroķīmiskie mehānismi, kas organismā darbojas narkotiku, alkohola, seksuālo izjūtu, mīlestības un citu ļoti spēcīgu emociju ietekmē.
Datoratkarība (internets, datorspēles) ir jauns atkarības veids, kas parādījās līdz ar jauno tehnoloģiju attīstību. Ir pieaugušie , pusaudži un bērni, kas zaudē kontroli pār laiku, kas pavadīts pie datora un kam darbošanās virtuālajā pasaulē aizstāj reālo dzīvi.
Alkohola atkarību rada alkoholiskie dzērieni, kas satur etilspirtu, kas ir legāla, apreibinoša un atkarību izraisoša viela. Par alkoholisku sauc dzērienu, kurā alkohola saturs nav mazāks par 1,5%. Alkohola reibuma pievilcība ir spēja izsaukt tā lietotājam patīkamas sajūtas – eiforiju, relaksāciju, mazās devās arī stimulāciju. Kā psihoaktīva viela alkohols pieder depresantu grupai. Alkohola reibums ir etilspirta iedarbības sekas uz centrālo nervu sistēmu: alkohols nomāc kavēšanas procesus, samazina smadzeņu šūnu reaktivitāti un darba spējas, vājinot kontroli pār prātu un uzvedību. Alkohola lietošanas tradīcijas vēsturiski veidojušās tūkstošiem gadu, nododot no paaudzes uz paaudzi alkohola lietošanas formas un iemeslus kā sadzīves kultūras elementus, tās uztur alkohola lietošanas līmeni sabiedrībā. Tomēr attieksme pret alkoholu nekad nav bijusi viendabīga – sabiedrībā vienmēr ir bijuši gan atturībnieki, gan mēreni, gan pārmērīgi lietojošie. Alkohola nesaprātīga lietošana neizbēgami rada kaitējumu: var diezgan precīzi noteikt ekonomiskos zaudējumus naudas izteiksmē, bet ir otra negatīvas ietekmes sfēra – sociālā (ģimeņu sairšana, veselības un darbaspēju priekšlaicīgs zudums, dzīves ilguma, sevišķi tās aktīvā perioda sarukums, sabiedrības un īpaši alkoholiķu ģimenēs dzimušo bērnu intelekta līmeņa kritums un tml. Ilgstoša sistemātiska un pārmērīga alkohola lietošana, kopā ar nelabvēlīgu iedzimtību un sociāliem apstākļiem, kā arī alkohola kā adaptogēna izmantošana distresā sekmē alkohola atkarības attīstību.
Alkohola atkarība ir slimība, kurai ir savi specifiski simptomi:
  • tieksme pēc alkohola, kas izpaužas kā mēra sajūtas trūkums reibumā, kā nekontrolējama, intensīva un dominējoša vēlme iedzert skaidrā;
  • tolerances paaugstināšanās, t.i., izdzertā alkohola daudzuma palielināšanās, jo, organismam pierodot pie alkohola, alkohola pozitīvais efekts mazinās;
  • atņemšanas (abstinences) sindroms – pārtraucot lietot alkoholu, ir fiziski un psihiski simptomi (trīce, svīšana, vājums, slikta dūša, vemšana, sirdsklauves, ēstgribas trūkums, bezmiegs, bailes, nemiers, trauksme, smagos gadījumos krampji, psihozes u.c.), alkohola deva stāvokli atvieglo;
  • kā alkohola lietošanas sekas ir problēmas ģimenē, darbā, pasliktinās veselība, materiālais stāvoklis, iespējami likuma pārkāpumi;
  • alkohola lietošanas negatīvās sekas bieži ir iemesls dzeršanas turpināšanai.
Alkohola atkarība ir progresējoša slimība – ja nepārtrauc dzert, ar laiku sākas aknu un citu gremošanas orgānu slimības, nopietni smadzeņu darbības traucējumi, sirds –asinsvadu slimības, psihiskas izmaiņas, cieš reproduktīvā veselība, palielinās risks saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem.Pie alkohola atkarības, lai pārtrauktu slimības progresu, alkohola lietošana ir jāpārtrauc, jāsamierinās ar nepieciešamību dzīvot skaidrā visu atlikušo mūžu, jo, atsākot dzert arī pēc ilga pārtraukuma, atkarības simptomi atjaunojas.
Alkohola izplatību Latvijas Republikā kontrolē Alkoholisko dzērienu aprites likums.
Nikotīna atkarību rada tabakas smēķēšana. Pēc ārstu domām smēķēšana ir universāls pašdestrukcijas veids: tabaka ir otrs biežākais nāves cēlonis pasaulē, ik gadus tabaka nogalina 5 miljonus planētas iedzīvotāju. Latvijā ikdienā smēķē aptuveni 1/3 iedzīvotāju, pētījumi parāda, ka ir tendence palielināties meiteņu īpatsvaram, kā arī samazinās vecums, kad pamēģina vai sāk regulāri smēķēt. Tabakas industrija iegulda milzīgus līdzekļus savu izstrādājumu reklāmā, meklē ceļus kā piesaistīt jaunus pircējus. Tabaka satur psihoaktīvo nikotīnu, kas atbrīvojās smēķēšanas procesā. Nikotīns ir visizteiktākā atkarību radošā viela, pārspējot heroīnu, kokaīnu, alkoholu, kofeīnu un marihuānu! Smēķējot katrā inhalācijā ir precīza nikotīna deva, kas dažās sekundēs sasniedz smadzenes, tas tiek bieži atkārtots, vienlaikus smēķēšana ir saistīta ar daudziem sensoriem kairinātājiem, kas kļūst par atkarības pastiprinātājiem. Nikotīns stimulē nervu sistēmu un sistemātiski smēķējošie to izjūt kā darba spēju uzlabošanos, pēc stimulējošā efekta iestājās nomāktība, tāpēc smēķētājiem vajag apmēram 10 cigaretes dienā. Tabakas dūmi satur vairāk kā 4000 ķīmisku vielu, dažas ir ļaundabīgo audzēju izraisītājas. Pastāvīgs klepus ir vienīgā ķermeņa aizsargreakcija pret ieelpotajiem tabakas dūmiem, smēķētājam šāds klepus visbiežāk rodas no smēķēšanas uzsākšanas brīža.
Katra izsmēķētā cigarete atstāj savu negatīvo iespaidu uz smēķētāju, ar laiku parādās nopietnas veselības problēmas:
  • sirds -asinsvadu slimības (koronārās slimības risks, miokarda,infarkta risks, citu asinsvadu slimības);
  • vēzis – augsts risks saslimt ar plaušu vēzi, paaugstināts risks saslimt ar mutes dobuma, lūpu, balsenes, barības vada, nieru, urīnpūšļa ļaundabīgajiem audzējiem;
  • plaušu slimības – augsts risks saslimt ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību.
Bez šīm potenciāli dzīvībai bīstamām slimībām smēķēšana palielina iespēju saslimt un/vai saasina sekojošas slimības: cukura diabēts, bronhiālā astma, vairogdziedzera slimības, osteoporoze un kaulu lūzumi, pastiprināta ādas novecošanās, redzes problēmas, aizkuņģa dziedzera iekaisums. Smēķētājiem novājinās imūnsistēma – sāk biežāk slimot ar saaukstēšanās slimībām, bronhītiem, sevišķi bērni un pusaudži sūdzas par klepu, elpas trūkumu pie slodzes. Smēķēšana agrīnā vecumā biežāk var novest pie marihuānas lietošanas. Jauniešu vidū populārā ūdenspīpe ir vēl kaitīgāka par cigareti, jo ieelpotie ūdens pīpes dūmi satur 36 vairāk darvas un 15 reizes vairāk tvana gāzes nekā vienas izsmēķētas cigaretes dūmi. Smēķētāji cieš no paaugstināta stresa, jo pētījumos pierādīts, ka patīkamā relaksācijas sajūta smēķēšanas laikā patiesībā ir atgriešanās normālā stāvoklī.
Smēķētāja izskats:
  • dzeltenīga sejas āda, agrīnas krunciņas;
  • drēbes, mati pievelkas ar tabakas aromātu;
  • elpa ož pēc tabakas;
  • dzeltenīgi zobi.
Dažas no sociālām sekām, ko rada smēķēšana:
  • cigaretēs tiek ieguldīta ievērojama nauda;
  • ir darba vietas, kas materiāli atbalsta nesmēķētājus, smēķētāji šo naudu nesaņem;
  • smēķēšana var traucēt gūt panākumus sportā;
  • no cigarešu uguns, karstajiem pelniem cieš materiālās vērtības.
Ja pārtrauc smēķēt, pirmie simptomi parādās jau pēc divām stundām, visgrūtāk ir atturēties otrajā un trešajā atmešanas dienā. Galvenie simptomi, pārtraucot smēķēt:
  • tieksme pēc nikotīna;
  • uzbudināts, aizkaitināts, viegli sadusmojams;
  • trauksme, grūti koncentrēties;
  • bezmiegs, vājums;
    closeArtboard 1

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.