Skaidrojošā terminu vārdnīca

AtgrieztiesSkaidrojošā terminu vārdnīca

Agresija - individuāla vai kolektīva uzvedība vai rīcība, kuras sekas ir fizisks vai psihisks kaitējums; izpaužas verbāli un neverbāli; ir apzināta un neapzināta; tīša un netīša.

Asociāls – tāds, kas nav atbilstošs sabiedrības interesēm, normām, likumiem.

Bērns – persona, kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu.

Deprivācija – (atstumtība)- psihisks stāvoklis, kas veidojas konkrētos dzīves apstākļos, kad indivīdam tiek liegta iespēja apmierināt savas dzīves pamatvajadzības pietiekamā daudzumā un ilgstošā laika periodā.

Deviance – rīcības novirze no sociālajām normām, sabiedrībā pieņemtiem standartiem.

Dienas centri – sociālā institūcija, kas sniedz pakalpojumus personām, kurām ir sociālās problēmas, ir noteikta invaliditāte un kuras neapmeklē speciālās izglītības iestādes, profesionālās rehabilitācijas centrus, nav nodarbinātas un nav ievietotas sociālās aprūpes institūcijā un neatrodas šo iestāžu pilnā apgādībā.

Ģimene ar bērniem - vecāku (vecāka vai aizbildņa) un kopā ar viņiem dzīvojošo bērnu kopdzīve, kurus vieno kopīgi labumi, mājokli un savstarpējā atbildība par bērnu audzināšanu, ar mērķi, lai ģimene kā svarīgākā institūcija, kurā notiek indivīda attīstība un personības veidošanās, spētu nodrošināt pilnvērtīgu sabiedrības locekļu veidošanos.

Kompetences - zināšanu, prasmju, attieksmju kopums, kas kvalificē noteikta veida vai līmeņa uzdevumu veikšanai.

Klients - persona, kas saņem sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību.

Preventīvs - tāds, kas novērš; tāds, kas pasargā, aizsargā, arī profilaktisks.

Sociālās prasmes - prasmju veids, kas nodrošina sociālo attiecību izveidi ar citiem cilvēkiem, lai sasniegtu konkrētus sociālos mērķus. Sociālās prasmes ir paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj izprast sociālās dzīves būtību, sekmē cilvēka iekļaušanos sabiedrībā un pareizu orientēšanos savā sociālajā apkārtnē.

Sociālpedagoģiskā darbība - mērķtiecīgs sociālpedagoģisku pasākumu kopums, kas vērsts uz indivīda vai grupas sociālās situācijas izmaiņu veidošanu, kā arī to cēloņu aizkavēšanu un/ vai novēršanu.

Sociālais dienests - pašvaldību sociāla institūcija, kas organizē palīdzības un pakalpojumu sniegšanu savā kopienā.

Sociālais audzinātājs – profesionālis, kurš nodrošina bērnam bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu sociālo audzināšanu, izglītību un aprūpi ģimenes apstākļiem pietuvinātā vidē; veido ilglaicīgas attiecības ar audzināmo bērnu un viņa bioloģisko ģimeni, rūpējas par bērnu un viņa vajadzību apmierināšanu, atbalsta bērnu rehabilitācijas un ārstēšanās laikā, veido higiēnas un kulturālas uzvedības iemaņas, mājsaimniecības prasmes; vada bērna individuālo attīstību, pamatojoties uz individuālās attīstības plānošanu un īstenojot plānā izvirzītos uzdevumus; sadarbojoties ar izglītības iestādi, sniedz pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē; plāno un nodrošina bērna spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, nodarbinātības pasākumus; seko pusaudžu un jauniešu profesijas izvēles un ieguves procesam, līdz bērns kļūst patstāvīgs (viņam ir profesija, stabili ienākumi un sava dzīvesvieta).

Sociālais darbinieks - profesionālis, kam ir zināšanas par sociālādarba ētiku, standartiem, dažādām teorijām un metodēm. Sniedz konsultatīvu, organizatorisku palīdzību klientu problēmu risināšanas procesā, Organizē, plāno un vada sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības pasākumus indivīdiem, ģimenēm, grupām un kopienai kopumā.

Sociālais darbs – profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.

Sociālais darbs ar ģimenei un bērniem – ģimeņu ar bērniem un jauniešu sociālās funkcionēšana problēmu risināšana, kas ietver ģimenes problēmu identificēšanu, problēmu un izraisītājfaktoru analizēšanu, ģimenes iekšējo un ārējo resursu un mijiedarbības novērtējumu un risinājumu meklēšanu.

Sociālā darba speciālists – persona, kurai ir atbilstošā likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā audzinātāja, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.

Sociālais pedagogs - speciālists ar zināšanām sociālajāpedagoģijā, pedagoģijā, sociālajādarbā. Veic sociāli pedagoģisku darbību ar indivīdu, ģimeni un grupu kopienas ietvaros, analizē bērnu un jauniešu sociālo riska faktoru veidošanos, diagnosticē problēmas konkrētā situācijā vada un koordinē starpprofesionāļu komandas darbu, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju.

Sociālās problēmas – sociālā darbā pretrunas starp cilvēka vajadzībām un to apmierināšanas iespējām konkrētā sociālā sistēmā, kā rezultātā pazeminās vai arī tiek zaudētas cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas.

Sociālās vajadzības – sociālo prasību kopums, kas nepieciešams indivīda, ģimenes, sociālās grupas, visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai.

Starpprofesionāļu komanda – sociālajā darbā dažādu profesionāļu grupa, kas darbojas kopīga mērķa sasniegšanā. Katram starpprofesionāļu komandas loceklim ir sava profesija, atšķirīgas prasmes un orientācija, bet visi dalībnieki strādā kopā, lai atrisinātu kopīgu problēmu, sasniegtu kopīgu mērķi. Komandas dalībnieki demonstrē savas specifiskās spējas, notiek patstāvīga savstarpējā komunikācija, un tiek novērtēts katra komandas dalībnieka individuālās pūles grupas kopīgā mērķa sasniegšanā. Katras grupas loceklis ir atbildīgs par visas grupas darbu.


Apdraudējums  - nepieņemams bioloģisks vai  ķīmisks piesārņojums, sveša viela vai svešķermenis, kas nav ar nolūku pievienots pārtikai, un/vai neatbilstošs pārtikas stāvoklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu un derīgumu, apdraudot cilvēka veselību un dzīvību.

Atkritumi - jebkurš produkts, iepakojums vai materiāls, kas ir nevajadzīgs, no kura iecerēts atbrīvoties un aizvākt no pārtikas telpām.

Bīstamība - apdraudējuma seku smagums.

Derīga pārtika - pārtika, kuras mērķizmantošana cilvēka patēriņam ir pieļaujama, jo ir nekaitīga, nesatur piesārņojumu, nav sākusi dalīties, pūt vai bojāties.

Dezinfekcija - pasākumi, kas veicina mikroorganismu skaita samazināšanos apkārtējā vidēlīdz tādam līmenim, kas nerada draudus pārtikas nekaitīgumam, izmantojot ķīmiskas (biocīdi) vai fizikālas (karstu gaisu vai ūdeni, tvaiku) metodes. 

Dezinfekcijas līdzeklis - ķīmisko vielu vai produktu preparāts mikroorganismu iznīcināšanai.

Dezinfekcijas līdzekļa darba šķīdums - dezinfekcijas līdzekļa un dzeramā ūdens maisījums, kurš sagatavots atbilstoši ražotāja izstrādātai dezinfekcijas līdzekļa lietošanas instrukcijai.

Grafiks - detalizēts tīrīšanas un/vai dezinfekcijas plāns, kurā noteikts darbību biežums.

Higiēnas prasības - prasību kopums, kas raksturo visus apstākļus un pasākumus, kuri nepieciešami, lai pārtikas aprites posmos tiktu nodrošināts pārtikas nekaitīgums cilvēku uzturā.

Kaitēkļi - insekti jeb kukaiņi un grauzēji, kas spējīgi tiešā vai netiešā veidā piesārņot pārtiku.

Kalibrēt - mērīt, pārbaudīt precizitāti.

Kontrole - tiek lietotas pareizās metodes un nodrošināta atbilstība noteiktajiem kritērijiem.

Kontroles pasākumi - pasākumi un/vai darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu apdraudējumus vai samazinātu to rašanās iespējamību līdz pieņemam līmenim.

Kontrolēt -  uzraudzīt, novērot (ko), lai sekotu (kā) norisei; darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību; pārbaudīt.

Kritiskā robeža - kritērijs, kas nodala pieļaujamo un nepieļaujamo līmeni, kā arī iepriekš noteikts lielums kontroles pasākumam, kam jānodrošina potenciālā riska faktora novēršana, samazināšana vai iznīcināšana .

Mikrobioloģiskais kritērijs - kritērijs, kas nosaka produkta, pārtikas produktu partijas vai procesa pieņemamību un izriet no mikroorganismu neesamības, esamības vai skaita un/vai to toksīnu/metabolītu daudzuma masas, tilpuma, virsmas vai partijas vienībā(-ās).

Mikroorganismi -  baktērijas, vīrusi, raugi, pelējuma sēnes, aļģes, parazītiskie vienšūņi, mikroskopiskie parazītiskie helminti, kā arī to toksīni un metabolīti.

Neapstrādāta pārtika - ir pārtikas produkti, kas nav apstrādāti, tostarp produkti, kas ir sadalīti, atdalīti, sagriezti šķēlēs, kapāti, atkauloti, samalti, atdalīti no ādas vai mizas, malti, griezti, tīrīti, apgraizīti, lobīti, slīpēti, dzesināti, saldēti, sasaldēti vai atlaidināti.

Organoleptiskā pārbaude - pārtikas novērtēšana, izmantojot maņu orgānus (redzi, ožu, garšas sajūtu, tausti).

Pārtika -  jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēku uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Pie pārtikas pieder dzērieni, košļājamās gumijas un jebkura viela, tostarp ūdens, kas apzināti pievienota pārtikai tās ražošanas, sagatavošanas vai apstrādes laikā.

Pārtikas derīgums  - paļāvība uz to, ka pārtika ir piemērota izmantošanai cilvēka uzturā, saskaņā ar tās paredzamo lietojumu.

Pārtikas higiēna - pasākumu un nosacījumu kopums, kas nepieciešams, lai kontrolētu apdraudējumus un nodrošinātu pārtikas produktu derīgumu cilvēka uzturam,  ņemot vērāparedzēto lietošanu.

Pārtikas izraisītās slimības - slimības, kas radušās, patērējot piesārņotu pārtiku.

Persona, kas strādā ar pārtiku - persona, kas strādā ar iepakotu vai neiepakotu pārtiku, iekārtām, aprīkojumu vai citām pārtikas saskares virsmām un ir atbildīga par higiēnas prasību ievērošanu.

Piesārņojums - ir apdraudējuma klātbūtne vai tā ieviešana. Jebkura ķīmiska vai bioloģiska viela, fiziski piemaisījumi, kuri nokļuvuši pārtikā ražošanas gaitā vai citos pārtikas aprites posmos veikto darbību, arī augkopībā un lopkopībā veikto darbību, un vides piesārņojuma vai augsnes apstrādes rezultātā un kuru klātbūtne pārtikā var nodarīt kaitējumu cilvēka veselībai, padarīt pārtiku nederīgu cilvēka patēriņam vai citādi izmainīt pārtikas dabu vai sastāvu.

Piesārņošana - jebkuras nevēlamas vielas vai piesārņojuma ienešana vai rašanās pārtikā vai vidē.

Potenciāli bīstama jeb augsta riska jeb  ātrbojīga pārtika - pārtika, kurā iespējama patogēno mikroorganismu augšana vai toksīnu veidošanās.

Šķērspiesārņošana - pārtikas piesārņošana vai potenciāla piesārņošana, ko izraisa saskare ar potenciāli bīstamu pārtiku (piemēram, izejvielas, jēlas gaļas sula u.c.), vai saskare ar netīrām virsmām vai rokām.

Termiskā apstrāde - cepšana, vārīšana, sautēšana, grilēšana u. tml. darbības, kas saistītas ar augstas temperatūras izmantošanu.

Tīrīšana - netīrumu, pārtikas atlieku, tauku un citu nevēlamu vielu aizvākšana.



Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.