KO NOZĪMĒ - GRIBASSPĒKS ?

Gribasspēks, mūsdienās ļoti plaši lietots. Viens no disciplīnas 5 pamatjēdzieniem. 

Gribasspēks jeb vēlme kaut ko sasniegt ir ļoti nozīmīgs.

Kas ir gribasspēks?

Gribasspēks ir tava spēja nostādīt mērķi un darbības, un sākt tās izpildīt.

Gribasspēks nodrošina spēju efektīvi un intensīvi sasniegt tavu mērķi. Ja pie tā nēesam piedomājuši, bieži nepievēršam uzmanību, un šī funkcija darbojas vai nu pati no sevis, vai arī izslēdzas. Ja mēs piedomājam pie šīs funkcijas, tad rodas lieliska iespēja radīt gribasspēku, kad tas nepieciešams, lai veiktu kādu uzdevumu, radītu momentu, rastos iedejas un būtu panākumi.

Gribasspēks ir kā šķepa gals, tas ir disciplīnas asais gals, ar ko mēs varam satriekt slinkumu, novēršanos no būtības un citām lietām. Kā spilgts piemērs ir Otrais Pasaules karš, kur gribasspēks ir D-diena, Normandijas invāzija. Tā bija gigantiska cīņa, kas piespieda vilnim mainīt virzienu, un notika krass pavērsiens kara gaitā. Pēc gada tika panākta uzvara Eiropā un karš beidzās.

Gribasspēks ir koncentrācija uz spēku. Tu sakopo visu savu enerģiju un radi masīvu kustību uz priekšu. Tu uzbrūc savām problēmām stratēģiski, vietās, kur tās ir vājākas, līdz brīdim, kad tu salauz tās un tās padodas. Tas dod daudz vietas manevriem dziļāk to teritorijā, lai varētu tās piebeigt pavisam.

Gribasspēks iekļauj:

1.Izvēlēties savu objektu

2.Izdomāt savu stratēģisko uzbrukuma plānu

3.Izpildīt plānu

Izmanto gribasspēku, lai radīt sevis spēcinošu momentu.

Ja gribasspēks var būt izmantots tikai īslaicīgi, lielos, spēcīgos grūdienos, tad tas ir labākais veids kā to pieņemt. Kā atturēties no slīdēšanas atpakaļ vecos paradumos, kad esi jau saņēmis jauno gribasspēka devu?

Vislabākais veids, kā pielietot gribasspēku, ir izveidot apvērsumu, tādu, kurš turpmāko progresu varētu radīt ar mazāku piepūli, tas ir nepieciešams sākotnējam progresam.

Pareizākais veids kā pielietot gribasspēku ir izveidto apvērsumu, lai vienmēr izmainītu teritoriju jeb vidi, pēc tam ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Pielieto gribasspēku lai samazinātu notiekošo vēlmi pēc augsta līmeņa ilgstošu spēku. Izmanto tikai tik, lai panāktu nepieciešamo.

Abūlija [< gr. abūlia nedrošums, neizlēmīgums] - med. pataloģisks gribas vājums, gribas trūkums.

Psiholoģiski izglītojoša informācija - Gribētājiem !

Prezentācijas meklēt seit:      https://www.slideserve.com/Pat_Xavi/pirma-iespaida-veido-anas-shemas-un-psihologiskas-barjeras-otra-cilveka-uztvere

 Tēmas ir šādas: 

•  Pirmā iespaida veidošanās shēmas un psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē
  
• Pirmais iespaids par cilvēku veidojas pirmajās 90sekundēs:
  
• Uztveres shēma
  
• Cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums
  
• Cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums
  
• Cilvēka ārējais estētiskais pievilcīgums
  
• Attieksme pret mums
  
• Oreola efekts
  
• Jo mazāk emocionāli neitrāla ir situācija, jo lielāka kļūdu iespēja.
  
• Emocionālais noskaņojums, garastāvoklis
  
• Pirmreizīguma efekts
  
• Personības shēmas efekts
  
• Projekcija
  
• V. Reņģe norāda vēl vienu uztveres fenomenu:
  
• Austrumu kolektīviskajās kultūras personībai, raksturam netiek piešķirta tik liela nozīme. 
  
• Sociālās uztveres fenomeni
  
• Uzmanību!
  
• Pozitīva iespaida radīšana
  
• Pozitīva iespaida radīšana
  
• Pareiza uztvere= zināšanas+pieredze
• Pareiza uztvere= zināšanas+pieredze
  

kā atpazīt psihiskas slimības un vardarbību

  9 jautājumi un veidi, kā atpazīt psihiskas slimības un vardarbību

27. oktobris, 2016, 15:28|Veselība8 komentāri Autori: Anda Rožukalne ( Dr.sc.soc., RSU asoc. prof.)

Kā tuvinieki to nepamanīja? Kāpēc nemeklēja palīdzību un netika uzsākta ārstēšana? Par to pārsteigti psihiatri, kam jānovērtē tādu pacientu veselību, kuri izdarījuši slepkavības vai citus smagus noziegumus. Kas katram jāzina par psihisko veselību un tās saikni ar vardarbīgu uzvedību, skaidrojam projektā "Psihiatrijas krēslas zona" ar psihiatru un psihoterapeitu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docentu un Psihosomatikas klīnikas virsārstu Artūru Utinānu un psihiatri, kura nevēlējās atklāt savu vārdu.

1. Vai jebkurš vardarbīgs nodarījums ir saistīts ar psihisku slimību?

Artūrs Utināns: No psihoterapijas viedokļa vardarbībai, piemēram, sievas piekaušanai, vienmēr būs psihodinamiska diagnoze, bet no psihiatrijas viedokļa – ne vienmēr. Ja cilvēkam ir murgi, piemēram, nepamatota greizsirdības iedoma par neuzticību, tad psihiatrs diagnosticēs šizofrēniju, māniju vai paranoju. Ja cilvēks ir agresīvs, tad psihiatrs var diagnosticēt antisociālas personības traucējumus, emocionāli nestabilas personības traucējumus vai narcistisku personību. Tādā gadījumā uzbrukums sievai būs daļa no lielākas problēmas. Bet vienkārši agresija, tādas diagnozes nav.

Psihoterapijā ir diagnoze – afekta nesavaldīšana, bet psihiatriskajā klasifikācijā tādas diagnozes nav. Bērnu psihiatrijā gan ir brāļu un māsu agresivitāte.

Par pētījumu "Psihiatrijas krēslas zona"

Pētījumu Psihiatrijas krēslas zona kopīgi īstenoja seši žurnālisti no Latvijas Radio, Latvijas Avīzes, portāla Tvnet, aģentūras LETA, laikraksta Bauskas Dzīve un žurnāla Ir, to vadīja RSU asociētā profesore Anda Rožukalne un finansiāli atbalstīja ASV vēstniecība Lietuvā.

Viena no psihoterapijas diagnozēm ir narcisms. Jāatšķir dažādi narcisma paveidi. Ir veselīgais narcisms, kas piemīt visiem: visiem patīk, ka viņu slavē, un nepatīk, ka kritizē. Bet diagnozē “narcistiskas personības traucējumi” ietilpst tādi kritēriji kā augstprātība, uzpūtība, narcistiska agresija, kad cilvēks tiek kritizēts, skaudība pret citu veiksmi. Šī diagnoze gan atbilst Amerikas psihiatrisko diagnožu klasifikācijai.

Eiropas klasifikācijā ir paranoīda personība, un ir citi precizēti personības traucējumi. Norvēģijas masu slepkavam Bēringam- Breivīkam bija diagnoze  – citi precizēti personības traucējumi – narcistiskas personības traucējums. Tajā var iekļaut dažādus stāvokļus, arī “pasīvi agresīvi personības traucējumi”, vai mazohistiska, sadistiska personība.

  Atsevišķi diagnostikā tiek izdalīts suicīds, kas pieskaitāms pie depresijas. Tās ir situācijas, kad cilvēkam ir suicidālas domas vai suicidāli plāni. Pastāv demonstratīvie suicīdi, lai izpelnītos uzmanību vai izvairītos no tukšuma sajūtas, piemēram, sevi dedzināt, sev iegriezt. Tā ir diagnoze – emocionāli nestabila personība. Šie cilvēki var būt vardarbīgi arī pret citiem. Kāpēc emocionāli nestabils – viņš brīžiem ir priecīgs, brīžiem apvainojies, dusmīgs, brīžiem sāk graizīt vēnas, pēc tam viss ir kārtībā,  visiem liekas, viss būs labi, pēc tam atkal mainās garastāvoklis.

Psihiatrisko diagnožu spektrs ir diezgan plašs. Teiksim, murgu pacienti. Viena daļa, kas var kļūt vardarbīgi, ir šizofrēnijas slimnieki, kam ir murgi vai halucinatoras balsis.

Mēs reti runājam par reliģisko agresivitāti, tā ir saistīta ar psihiskām saslimšanām vai psihiskiem traucējumiem. Kāpēc jaunieši aizraujas uz radikālo islāmu?

Var būt arī depresijas problēmas, cilvēks var būt dusmīgs uz sabiedrību, var būt pārņemts ar islāmu. Reliģija spēlē lomu, kad cilvēks identificē  sliktos un tai vajag, lai sliktie tiktu sodīti. Tā sistēma ir tuva murgu sistēmai, jo murgainais pacients, kam ir šizofrēnija, viņš uzskata, ka, teiksim, kāds pieder mafijai, ka tā sazvērējusies ar kaimiņiem un grib viņu noindēt, lai dabūtu dzīvokli. Šos murgus var ārstēt ar neiroleptiskajiem preparātiem. Bet realitāte ir tāda, ka radikāli reliģiskus pieņēmumus jau neārstē ar neiroleptiķiem. Tikai tad, ja psihiatrs diagnosticē murgainus reliģiskus uzskatus, var pielietot neiroleptiskos preparātus.

Vēl ir viena pacientu grupa, kuru diagnoze ir obsesīvi kompulsīva personība. Viņi kļūst agresīvi, ja dzīvoklī nav kārtības vai tīrības, vai nav kaut kā viņam svarīga.

Agresivitātē svarīga ir aizvainojamība ar atriebību. Katrai atriebībai pamatā ir aizvainojums. Ir cilvēki, kuri dziļi pārdzīvo aizvainojumu. Nereti viņi ir agresīvas narcistiskas personības. Piemēram tas pats Bērings-Breivīks, viņam pirmā diagnoze bija paranoīdā šizofrēnija. Viņam bija murgi par templiešu brālību, islāmu Eiropā, ka viņš to glābs un tie citi ir nodevēji. Sākumā tika diagnosticēta murgainās šizofrēnijas forma. Par to bija sabiedrības sašutums, ka Breivīku grib pataisīt par nepieskaitāmu. Otrā psihiatru ekspertīze viņam diagnosticēja narcistiskas personības traucējumus.

Otra grupa cilvēku, kas var būt vardarbīgi, ir alkohola vai narkotiku atkarīgie.

Psihiatre: Atkarīgajiem ir divu veidu psihozes, tā saucamie delīriji. Tā var būt atkarīgam cilvēkam, kad viņam rodas abstinence no atturēšanās. Vai arī tiem, kuri nav atkarīgi, bet kuri lieto pārmērīgi, pārdozē, un tad viņiem ir psihozes. Tad ir halucinācijas, graujošas, postošas, jo viņiem rādās, ka viņiem uzbrūk, ka viņi ir apdraudēti. Viens pacients tādā delīrijā bija divus  bezpajumtniekus uzšķērdis, zarnas izkāris pa krūmiem... Kad delīrijs pārgāja, tad viņš saprata, ko izdarījis.

Ja atkarīgais psihozē izdarījis noziegumu, viņš nonāk psihiatru ekspertīzē. Bet viņus nav kur ārstēt, jo atkarības neārstē piespiedu kārtā.

2. Kas izraisa atkarīgu cilvēku agresivitāti?

Artūrs Utināns: Smadzeņu pieres daivā, kas mums ir visjaunākā, ar ko mēs atšķiramies no pērtiķiem, mums atrodas lēmumu pieņemšanas centrs, ilgtermiņa plānošana, morāle, kas vērsta pret sevi. Alkohola ietekmē šī smadzeņu daļa  cieš pirmā. Kāpēc kautrīgs cilvēks alkohola ietekmē atbrīvojas un kauns pāriet? Tāpēc, ka samazinās morālā vērtējuma daļa, kas palīdz kontrolēt sevi. Savukārt dziļākie smadzeņu centri, kuros ir agresivitāte, atbrīvojas. Tāpēc

alkohola ietekmē dzērāji vienmēr sakaujas, sastrīdas, apvainojas viens uz otru. Piemēram, alkohols kaunu noņem, bet aizvainojumu pastiprina.

Ir atšķirīgi iedzērušu cilvēku tipi. Tips, kas stipri iedzēris, kļūst jautrāks un komunikablāks un pēc tam aiziet gulēt. Otrs tips, kas iet meklēt piedzīvojumus – kauties, kaut kur ielīst, veikt “varoņdarbus”. Šī tipa cilvēki nomierinās, kad smadzenes galīgi atslēdzas, viņi tieši to arī meklē, viņiem tā ir kā relaksācijas metode, kad stresa dēļ vajag pilnībā atslēgt smadzenes. Kad viņš guļ, pilnībā atslēdzies, piedzēries, tad viņam pāriet stresa sajūta. Agresīvajam tipam, ja sākas hroniska alkoholisma fāze, tad agresivitāte, aizvainojamība un greizsirdība pastiprinās.

Narkomāniem darbojas cits mehānisms. Viņiem abstinences sindroms ir daudz sāpīgāks nekā alkoholisma gadījumā, un narkomāns uzbruks citiem tādēļ, ka viņam vajag naudu, lai iegūtu nākamo narkotiku devu. Ciešanas padara agresīvu.

Arī alkoholiķiem tas raksturīgi, viņi ir neapmierināti, bet polšam naudu jau vienmēr atradīsi un ne visi grib dzert daudzas dienas pēc kārtas. Ar narkotikām tā nevar, nākamajā dienā atkal vajag devu. Deva maksā daudz dārgāk nekā alkohols, tāpēc narkomāns iet laupīt, tā ir cita agresijas forma.

3. Kā atpazīt, vai cilvēks var kļūt bīstams sev un apkārtējiem?

Psihiatre: Ja ir afekts, tad psihisku slimību atpazīt ir viegli, jo pacients ir hipermaniakāls vai uzbudināts, vai viņa idejas atspoguļojas uzvedībā... Tad jebkurš cilvēks redzēs, ka nav labi.

Bet tie psihiskie traucējumi, ko afekts nepavada, parasti ir saistīti ar kaut kādu, jau izveidojušos murgu sistēmu. Tas uz āru neizpaužas, ja cilvēks, protams, nerīkojas saskaņā ar saviem murgiem, piemēram, izjauc grīdu, jo ir pārliecināts par kāda starojuma iedarbību, novērošanas aparatūru un tamlīdzīgi. Ja viņš to nedara, tad

bieži vien slimība attīstās gadiem ilgi un neviens to nepamana.

Kas liecina par psihisku slimību? Tās ir nevis domas, bet pilnīgi nekoriģējama pārliecība, ka kaut kas notiek. Piemēram, bija viens gadījums, ka viens cilvēks 20 gadus uzskatīja, ka sieva viņu krāpj. Viņš domāja, ka sieva ir saistīta ar kaut kādiem spiegiem, tad viņš saprata, ka viņa viņu indē. Viņš sāka darīt visādas interesantas lietas, piemēram, sāka atsevišķi ēst. Nu viņi strīdējās, viņš teica, ka tu man esi neuzticīga, sieva teica, ka tā nav, viņš viņu arī iekaustīja reizēm, bet sieva domāja, ka tas greizsirdības dēļ.

Visu to laiku viņš strādāja par mikroautobusa šoferi, ļoti labi strādāja. Slimība attīstās pamazām. Viņš taisījis visādas “māņu cilpas”. Piemēram, noliek kafijas bundžu, no kuras dzers kafiju, bet no tās nedzer, jo sieva tur kaut ko var piebērt. Viņš no neīstās bundžas atbēra kafiju izlietnē, lai izskatās, ka tā tiek dzerta. Kādā dienā viņš to kafiju iedzēra un viņam palika nelaba dūša. Tad vīrs pateica sievai, aizbrauksim uz mežu, pastaigāsim, parunāsim... Un tad viņš viņu briesmīgā veidā nogalināja. Es viņam jautāju, kāpēc viņš nešķīrās, viņš teica, “es gribēju redzēt, ar ko tas beigsies”.

Nereti šizofrēniskais process sākas pamazām kā pārspīlētas idejas par tīru gaisu, veselīgu ēšanu, tad pāraug nekoriģējamos murgos, pārņemot visu vai daļu psihisko procesu.

Tādi pacienti dzīvo it kā divās realitātēs un atsevišķās jomās var darboties netraucēti. Kāds vīrietis bieži mainīja dzīves vietas, jo uzskatīja, ka gaiss nav tīrs, citur slikts ūdens, citur troksnis vai elektrības vadi tuvu. Viņš iegādājās kārtējo dzīvokli, bet apakšējā stāva kaimiņš iemūrēja savā dzīvoklī krāsni. Mūsu pacients “saprata”, ka nāk indīgi dūmi, jo ābelēm trešā dienā nobira ziedi un māte noģība. Viņš organizēja pārbaudes, kurās nekonstatēja pārkāpumus.  Pacients piedāvāja kaimiņam naudu jauna skursteņa būvei, bet kaimiņš sacīja, lai liek viņam mieru. Tad pacients iegādājās ieroci un dabūja tā glabāšanas atļauju. Norunāja tikšanos, lai it kā salīgtu mieru. Šajā reizē viņš kaimiņu nošāva. Šis vīrietis nekad nebija nonācis psihiatru redzeslokā, viņam bija augstākā izglītība, viņš strādāja līdz brīdim, kad veica murgaini motivētu slepkavību.

Šie slimnieki ir ne tikai emocionāli auksti, viņi ir neadekvāti, viņiem iztrūkst vai nivelējas ne tikai smalkas emocijas, bet arī tās, kas viņiem ir, mēdz būt nesamērīgas. Viņi var šausmīgi pārdzīvot par kaķi, kas gājis bojā, bet tajā pašā laikā var izdarīt tādas lietas. Tās ir slimības izraisītas personības izmaiņas.

4. Vai tuvinieki var pamanīt, ja psihiska slimība sākas bērnībā, jaunībā?

Psihiatre: Jauni cilvēki - ap sešpadsmit, ap astoņpadsmit gadiem - uzmanīgi jāvēro, vai nav garastāvokļa svārstības. Tādas var būt, ja ir kāds iemesls, - nelaimīga mīlestība, neveiksme, konflikts... Es runāju par garastāvokļa svārstībām, ja jaunietis bez iemesla kļūst apātisks, neko nedara, nekur neiet, nerunā, izmainās. Tādiem pusaudžiem, jauniešiem sākas tā saucamā metafiziskā intoksikācija. Parādās intereses, kādas agrāk nekad nav bijušas, pilnīgi atrautas no reālās dzīves. Piemēram, jaunietis visu savu laiku, visu enerģiju patērē tam, lai kaut ko pētītu, kas sen jau ir izpētīts.

Bija kāds, kurš caurām dienām sēdēja un skaitīja kalorijas gaļas gabalā, ja viņš izvārītu tādu zupu un tādu zupu, viņš bija pilnībā ar to pārņemts... Varētu būt, ka tas ir sākums slimībai.

Nereti saslimuši jaunieši sāk slikti mācīties, saka, ka nevar... Sēž stundām un galva nestrādā, domas nedarbojas... Viņi bieži ir centīgi... Kāds spožs matemātikas talants 19 gadu vecumā caurām dienām studēja 6.klases matemātikas grāmatu, viņš teica: “Man vajag  tikt pie sākumiem, es nevaru saprast, kā tas viss sācies...”.

Psihiskas slimības ietekmē strauji mainās intereses. Pēkšņi kāds, kas strādā, mācās, mīl meitenes, iet uz klubiem, kļūst ļoti ticīgs, parādās neparastas intereses. Protams, ļoti priecīga ir mamma un tēvs, ka viņš tik labs, palīdz veciem cilvēkiem, ar visiem sveicinās, iet uz baznīcu, dod naudu baznīcai, cik viņš tagad brīnišķīgs. Bet tas ir kaut kā sākums, kas var beigties ar psihozi... Jauniem cilvēkiem psihiski traucējumi sākas ar mācīšanās, domāšanas grūtībām, garastāvokļa svārstībām, uzvedības izmaiņām.

Vēl jāpievērš uzmanība tādiem bērniem, kas aug kā vienpatņi, jau bērnībā nespēlējas. Viņš sēž, knibinās kaktiņā. Reizēm, kad jautāju vecākiem, kāds viņa bērns bija bērnībā, viņi saka: “Viņš bija brīnišķīgs, viņu neredzēja, nedzirdēja, viņš bija tik paklausīgs, ko deva, to ēda, viss bija labi...”

Šizofrēnijas ar murgiem sākas vēlāk, ap 30 gadu vecumu.

5. Kad psihiatri nosaka diagnozi, vai ārsti izstāsta, kā var tas izpausties, ja viņš zāles nedzer, ka tas var būt bīstami tuviniekiem?

Psihiatre: Protams, ka to stāsta. Bet problēmas var rasties, jo pacientam ir tiesības saņemt visu informāciju par sevi.

Piemēram, atnāk sieva vai māte un stāsta, kā viņš mājās uzvedies. Bet slimniekam ir tiesības saņemt savu veselības dokumentu kopijas, kuras satur ziņas par trešajām personām, tuvinieku sniegto informāciju. Tāpēc tagad ārsts to pieraksta tā, lai slimnieks nevar šo informāciju identificēt un vērsties pret tuviniekiem.

Tuvinieki, kas stāstījuši par pacientu, vēlāk iebilst pret to, ka šo dokumentus dod slimniekam. Bet viņam ir tiesības, daudzi neatzīst, ka viņi ir slimi, nav kritiski pret sevi...

Šizofrēnijas slimniekiem likumsakarīga ir vēsa vai pat naidīga attieksme pret ģimenes locekļiem, labāk saprotas ar svešiem.  

6. Kā var skaidrot gadījumus, kad, ierodoties policijai vai neatliekamajai palīdzībai pie afektā esoša pacienta, pacients ir mierīgs, un viņu tad neievieto slimnīcā?

A. Utināns: Tā var būt. Mainās afekts, cilvēks sabīstas un iestājas cits prāta stāvoklis. Radinieki bezspēcīgi, tas ir milzīgs slogs dzīvot ar viegli aizkaitināmu psihiski slimu tuvinieku.

Lai palīdzētu saslimušo radiniekiem, ir jauna metode - “open dialog” sistēma, kura paredz strādāt ar pacientu ģimenēm. Radinieki nenojauš, kā paši saslimušo provocē. Piemēram, negrib ar viņu sarunāties, vai slimnieks izsakās par politiku, kā nu viņš māk, un mājās kāds atbild, - ai, nu, nerunā muļķības! Slimnieks pēc tādas sarunas jūt aizvainojumu, kļūst uzbudināts, radinieks izsauc policiju, bet slimnieks saka -  viņi mani apvainoja. Rietumu valstīs izpētīts, ka

cilvēks, kļūst dusmīgs, kad viņu nevis uzklausa, bet liek iedzert zāles; tas viņu aizvaino vēl vairāk.

Pirmkārt, viņa viedokli neuzklausa un tagad liek ņemt zāles, kāpēc radinieks pats neņem zāles?! Tā ģimenes locekļi ātri sastrīdas. Ģimenes terapija tam var palīdzēt, iemācot sarunāties, reaģēt uz šādiem slimniekiem. Pētījumos to sauc par “expresed emotion” pieeju, jo šajās ģimenēs ir augsts konfliktu līmenis, tas jāpārvērš par dialogu, jāpiekrīt slimajam, nevajag iebilst, bet uzklausīt. Tas ir jāiemācās.

Nonākot slimnīcā, pacients ātri nomierinās, tur medmāsas nediskutē, tur viņš izsūdz bēdas, viss ir kārtībā. Ko darīt tālāk, rakstīt ārā? Viņš nonāk mājās un trīs četras dienas paiet mierīgi, tad atkal ir konflikts. Var būt visādas problēmas – nekārto istabu, nemazgā traukus, mamma sāk viņu zāģēt, viņš atkal uzbudinās. Mājinieks saka, tu esi uzbudināts, paņem zāles. Viņš saka, ko tu mani zāģē, nezāģēsi, nebūšu uzbudināts. Bet pacients jau nemāk paskaidrot, viņš vienkārši uzbudinās un atkal jāsauc ātrā palīdzība.

Tā ir kompleksa problēma, kā atrast pareizās ārstēšanas metodes. Kognitīvā terapija arvien vairāk tiek izmantota, kurā iemāca apzinātību, apzināties savas emocijas. Pacientiem jāiedod iemaņas, kā to izdarīt. Bet nav ideālās metodes un arī ideāli medikamenti nepastāv.

Ir slimnieki, kam palīdz psihoterapija. Piemēram tiem, kam ir balsis, psihoterapija var palīdzēt neklausīt balsīm, iemācīt atšķirt, kad tā ir balss un kad patiesība. Tas ir grūti, jo viņš to balsi dzird tikpat reāli kā manu balsi. Pie manis terapijā nāca pacients ar invaliditāti, šizofrēnijas pacients, kas bija skolā ļoti stipri apsaukāts. Ar šiem pacientiem tas notiek ļoti bieži. Viņam bija balsis – kaimiņiene aiz sienas saukā viņu pa muļķi. Uzdevums bija iemācīt atšķirt, kad kāds reāli ar viņu runā, kad tās ir tikai balsis. Ja ir kāds fona troksnis, viņš dzird lamu vārdu. Piemēram, viņš iet no kabineta ārā un es attaisu logu, viņš pagriežas un jautā – tas tiesa, ka jūs tikko padomājāt, ka es esmu debils? Es dzirdēju, ka jūs aiz muguras pateicāt, ka esmu debils. Es teicu, nē, ka es tā nedomāju, tā bija balss. Viņš bija pieņēmis, ka balsis viņam ir, bet nezināja, kurā brīdī tās ir. Bija gadījums, kad viņš iestājās vakarskolā un viņam likās, ka arī tur viņu apsaukā  - debils, debils, debils. Mēs sākām analizēt, kā atšķirt, vai tā ir vai nav.

Es viņam stāstīju, kas ir balsis. Tās balsis, pirmkārt, ir atmiņas no tā, kā apsaukāja skolā. Atkārtot vienu un to pašu vārdu daudzas reizes pēc kārtas, to dara tikai bērni. Tā ir viena metode, kā atšķirt balsi. Otra lieta, tikai bērni var apsaukāties bez iemesla, konkurējot.

Pieaugusi sieviete apsaukāsies, ja esat viņu apvainojis, citādi viņa tā neteiks. Slimniekam visu laiku bija sajūta, ka viņu aprunā. Ja viņam liekas, ka viņu apvaino, viņš uzbruks.

Vispār balsis bieži nāk no paša iekšējās morāles. Kāpēc jūs sauc par debilu, es jautāju, kāpēc nesaka, ka esat malacis. Viņš domā: man 36 gadi, vīrietis spēka gados, gandrīz divus metrus garš, mamma pensionāre, es caurām dienām kvernu mājās, tāpēc kaimiņiene mani nosoda un sauc par debilu.

Kā man viens alkoholiķis teica, glābiet no balsīm, kas mani sauc par alkoholiķi! Bet viņš pats to sev saka, tā ir pret sevi vērsta morāle, kuras vārdā skan balsis. Protams, to kādreiz teica viņa sieva, kas varbūt viņu atstāja. Bet tas ir nosodījums, cilvēki šo nosodījumu internalizē un viņi sāk spriest par sevi par savu uzvedību - esmu mammai uz kakla, nestrādāju.  Pamazām pacients sāk saprast, ka balsis nāk no morāles. Ja mani nelamā cilvēki, tad kas mani lamā? Tā ir mana morāle.

Tad ir jautājums, kā diskutēt ar savu morāli, ka par to drīkst spriest. Vai morāle nav pārāk kategoriska, jo tā nav nekas vairāk kā smadzeņu programma. Vainas apziņa var būt nepamatota. Agresiju izraisa ar morāli saistītas emocijas – aizvainojums, dusmas, nicinājums, greizsirdība, riebums.

Ja mēs definējam morāli tā: morāle ir spriedums par uzvedību, vai uzvedība ir laba vai slikta, ļauna, grēcīga, egoistiska vai altruistiska. Ja es spiežu par sevi, tas ir morāles spriedums pret sevi – es esmu mammai uz kakla. Es esmu debils, ka es nevaru normāli sākt pelnīt. Tāpēc dusmas pārsvarā ir saistītas ar morāli.

Vēl viena dusmu forma ir aizsardzība, ka kāds nāk virsū ar nodomu nogalināt, tad tu sit pretī.

Šāda forma izpaužas murgainajiem pacientiem, cilvēkam liekas, ka viņu vajā. Tad viņš apvainojies iet meklēt taisnību, izšķaidīt citus. Tā ir morāles agresija – pret mani ir rīkojušies slikti, man ir sagādātas ciešanas, mani pazemoja, es par to izdarīšu kaut ko ar viņiem. Es sodīšu, jo morāle lemj sodīt. Es spriežu - labs vai slikts: labos es uzlavēju, sliktos es sodu.

Piemēram,

es viņu piekauju vai nogalinu, es realizēju soda funkciju, atriebību. Tas ir sods. Tāpēc lielākā daļa agresijas aktu ir saistīti ar morāli, ar konkurenci.

Kā Otello sodīja Dezdemonu par netikumīgu uzvedību, jo greizsirdība ir spriedums par sava partnera uzvedību tikumības vai netikumības robežās. Kad uzbrucēju nogalina, to arī var pieskaitīt pie morāles – viņš ir ļaunais, viņš grib nodarīt man pāri, tāpēc man jānogalina viņš, jo viņš ir ļaunais, viņš grib mani nogalināt.

7. Kā panākt, lai cilvēks aiziet pie ārsta, ja pats to nevēlas? Tikai ar policijas palīdzību?

Psihiatre: Tikai tad, ja trako, draud, lauž, jāsauc policija. Tas ir ļoti bezcerīgs variants. Atbrauc policija, aizved uz policiju. Policisti jau parasti redz, saprot, kāda ir problēma. Ja policija atved uz slimnīcu, ārsts var uzņemt stacionārā uz 72 stundām. Ja cilvēks atsakās ārstēties, tad jāveido ārstu konsīlijs, kas lemj par veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā raksta tiesai lūgumu, ka pacients ārstējams slimnīcā pret paša gribu (Ārstniecības likuma 68.pants).

Ir bijuši gadījumi, ka tiesneši izlaiž no slimnīcas, bet pārsvarā tiesa pieņem lēmumu par ārstēšanu pret pacienta gribu (parasti 2 mēnešus). Ja ārsts redz, ka pēc mēneša slimnieks var ārstēties ārpus stacionāra, tad ārsts atkal raksta tiesai, lai to atļauj. Ja tas nav iespējams, ja cilvēks apdraud sevi, citus, nevar par sevi parūpēties, tad jālūdz tiesnesim atļaut turpināt ārstēšanu.

Piespiedu medicīniskais līdzeklis parasti tiek piemērots, kad izdarīts noziegums.

8. Kā ārsts var atšķirt - atstāt pacientu slimnīcā vai ārstēt ambulatori?

Psihiatre: Medicīnas līdzekļi jāpiemēro atkarībā no slimības formas un gaitas, no pacienta psihiskā stāvokļa, bet parasti ņem vērā arī nodarījuma smagumu. Ja pacients ir izdarījis slepkavību, viņu patur piespiedu ārstēšanas iestādē ar apsardzi, līdz tiesa pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.

Tur nonāk pacienti, kas izdarījuši ļoti smagus noziegumus vai kam ir ilga slimības vēsture, arī tos, kas ārstēti pret paša gribu daudzas reizes, bet pacientam kritiskas attieksmes nav, viņš neuzskata, ka ir slims.

Ja nodarījums ir maznozīmīgs, ja pacients apņemas apmeklēt psihiatru, tad tiesa nosaka ambulatoro ārstēšanu.

9. Kas notiek, kad saņemts tiesas lēmums par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu?

Psihiatre: Iestāde saņem tiesas lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, visbiežāk uzdodot lēmuma izpildi divu mēnešu laikā. Ja pacients nav ieradies vai nogādāts, tiesa to uzdod policijai. Ja policija konstatē, ka pacienta nav mājās, situācija paliek bez virzības. Ārstam neviens normatīvais akts neliek meklēt pacientu

Ārstam ir lielāka slodze darbā ar tiem pacientiem, kam nozīmēta piespiedu ārstēšana: tas nozīmē - atzinuma sastādīšana, konsīlija organizēšana, pacientu motivēšana, piedalīšanās tiesas sēdēs. Veselības ministrija nav paredzējusi piemaksas par to pacientu ārstēšanu, kuri ir sabiedrībai bīstami.

Avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/9-jautajumi-un-veidi-ka-atpazit-psihiskas-slimibas-un-vardarbibu.a206875/

II International Roma Women’s Congress

http://dromkotar.org/congress/

 March 23 & 24th, 2018

II International Roma Women’s Congress:

The Other Women [sign up here]

Barcelona, Catalonia

The Congress aims to bring together Roma women, in particular Roma women from a grassroots level from all Europe, who are the main protagonists!

Roma youth, Roma women, Roma mothers and our Roma grandmothers will all come together to discuss and collectively find solutions to the issues that matter most to us.

ROMA PETNIEKU SEMINARS

https://twitter.com/_LFK_/status/920192992710938624

Izglitibas un Skolu Psihologu Supervizija Riga, 27.Septembri, 2017

Dazas redzamas  Latvijas romu vecumposmu psihiskas attistibas ipatnibas etnopsihologiska noverojuma:

 Akceleracija;Deprivacija; Hiperaktiviate;Pedagoski ielaisti, Psihosocialas attistibas dazadibas; Atkaribas; Agresivitate; Izzinas procesu aizture;Vaja motivacija;Psihofiziologisks Briedums; Agra Kulturali noteikta gimenes veidosana;Izteikts sensitivisms(hipersentisivisms); Autoagresivitate; Machismo jeb Maskulitisma kulta veidosana;Intelektuala(kognitiva) procesu  ka dazadu faktoru  nosacitiba;Tieksme Konfliktet; Upuresanas ipatniba; dazadas formas Vardarbibas uml.

Jautajumu uzstadijumi Supervīzija  izglītības un skolu psihologiem  27.septembrī Rīgā, 2017

                    Psihologija

        Izglitiba                  Ciganu kultura

Pilns teksts

Aptauja Romu Vecakiem - skolu psihologu supervizija Septembri

Sveiki, es esmu Roms un kvalificets psihologs,

Es piedalisos skolu psihologu supervizija Septembri, un sava profesionala darbiba oficiali pirmo reizi Psihologu(kolegu limeni) saksu dikusijas un pacelsu jautajumus skali par Roma psihologiskajiem jautajumiem - izglitibas grutibam ka viens no macibu motivacijas(intereses) mazinasanas iemesliem..

Ja berns bernu darza vai skola nejutas emocionali komforta tad sis pazimes ir psihologiskas (dveseles balansa noskanas) komforta veidojosie kompotenti - attieksmes, uztversanai, lidzcilveku iespaids utml.

Jus man palidzesiet precizak saprast, kuras jomas ir tas grutakas...un kas mazina berna labsajutu skola..? Tadel man jaludzu Jusu palidziba, par tam temam, kuras minesiet ari analizesim dzilak un saprotamak, lai roma berns saglabatu ka ciganu mentalitatei raksturigas manieres, ta ari nekonfliktetos ar vienaudziem skola un skolas pedagogiem.. saja visa ir dzili un daudzpusigi iekseji psihologiskie mehanismi - vietejs roms, latvijas roms, skolens, berns vecakiem, sabiedribas pilsonis, vecuma ipatnibas, globalais dalbnieks utml.

Jusu sniegtas atbildes palidzes psihologiski smalkak un profesionalak meklet lidzsvaru (balansetibu) starp tautibas mentalitati un izglitibas, skolas vidi...
.
Ludzu sniedziet Atbildes vai komentarus, vecaki vai romu parstavi, kuriem ir bernu darza un skolas vecuma berni, un strada kada izgltibas iestade; kuriem ir savs noverojums par to ka jutas berns - bernu darza vai jebkada izgltibas iestade (parasta vai speciala macibu iestade).

Ludzu veiciet ierakstus ka minets aptaujas anketa !

Ludzu sniedziet savus komentarus un pieredzi par berniem lidz s.g. 15.septembrim

Ciena, Andris Tertats, Mag.psych.,

Kas Latvijas romus dzen darit galu ?..

Sodien telefona saruna uzzinaju jau  kartejo gadijumu, ka roma gimene nomira gados jauns vierietis pardozejot narkotikas kada Kurzemes pilseta. Mate nespedama emocionali to pardzivot izdarija pasanvibu pec dazam dienam, ka vel dels vel nebija apglabats. Sadu gadijumu jau dzirdeju nesen, dazus menesus atpakal cita Vidzemes pilseta. Kas un kapec tas notiek  romu dzive? Ekomiskas, sadzives un nodarbinatibas tema skiet netiesi veicina so apstkalu sakritiba. Pasnavibas tema, nomirst no narkotiku pardozesanas ir ierasta romu ikdiena ?! Vai mes pasi un vecaki nespejam vadit savu dzivi ? Esmu veicis  pilota parbaudijumu un secinaju, ka romi nelaprat dodas pie psihologiem, tad Baznicas ir ta ertaka un romiem tuvaka atmosfera kura uznemt saprotamu informaciju un garigu mierinajumu.  

Romafobija

Romafobija (anti-Gypsyism) ir aizspriedumi, bailes un neiecietība (t.sk. naida runa, naida noziegumi un diskriminācija) pret romiem. Anti-Gypsyism tiek izmantots, lai attaisnotu un īstenotu romu izslēgšanu un ir balstīts uz vēsturisko vajāšanu un negatīviem stereotipiem. Tas var kalpot par pamatu nevienlīdzīgai attieksmei pret romiem visās dzīves jomās – nodarbinātībā, veselības aprūpē, izglītībā, pieejā precēm un pakalpojumiem. (Valeriu Nicolae (2006), Towards a Definition of Anti-Gypsyism, p. 1-2, pieejams: http://www.ergonetwork.org/media/userfiles/media/egro

 

Romaphobia

Romaphobia is a manifestation of racism: it is cut from the same cloth(Dr. Aidan McGarry,2017)

Kadas ir Jusu domas, par roma (ciganu) tautibas emociju izpausmem, uzvedibas manierem, domasanas ipatnibam, reakcijas uz dzives notikumiem ???

 Kas ir Psihologs ? Kas ir Psihologija? 
vairak var uzzinat seit:

1. http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/aktuali/ka-atrast-savu-psihologu.d?id=42289648
   
2. http://www.psihologe.lv/ka-atskirt/kas-ir-psihologs