KO NOZĪMĒ - GRIBASSPĒKS ?
Gribasspēks, mūsdienās ļoti plaši lietots. Viens no disciplīnas 5 pamatjēdzieniem.
Gribasspēks jeb vēlme kaut ko sasniegt ir ļoti nozīmīgs.
Kas ir gribasspēks?Gribasspēks ir tava spēja nostādīt mērķi un darbības, un sākt tās izpildīt.Gribasspēks nodrošina spēju efektīvi un intensīvi sasniegt tavu mērķi. Ja pie tā nēesam piedomājuši, bieži nepievēršam uzmanību, un šī funkcija darbojas vai nu pati no sevis, vai arī izslēdzas. Ja mēs piedomājam pie šīs funkcijas, tad rodas lieliska iespēja radīt gribasspēku, kad tas nepieciešams, lai veiktu kādu uzdevumu, radītu momentu, rastos iedejas un būtu panākumi.Gribasspēks ir kā šķepa gals, tas ir disciplīnas asais gals, ar ko mēs varam satriekt slinkumu, novēršanos no būtības un citām lietām. Kā spilgts piemērs ir Otrais Pasaules karš, kur gribasspēks ir D-diena, Normandijas invāzija. Tā bija gigantiska cīņa, kas piespieda vilnim mainīt virzienu, un notika krass pavērsiens kara gaitā. Pēc gada tika panākta uzvara Eiropā un karš beidzās.Gribasspēks ir koncentrācija uz spēku. Tu sakopo visu savu enerģiju un radi masīvu kustību uz priekšu. Tu uzbrūc savām problēmām stratēģiski, vietās, kur tās ir vājākas, līdz brīdim, kad tu salauz tās un tās padodas. Tas dod daudz vietas manevriem dziļāk to teritorijā, lai varētu tās piebeigt pavisam.Gribasspēks iekļauj:1.Izvēlēties savu objektu2.Izdomāt savu stratēģisko uzbrukuma plānu3.Izpildīt plānuIzmanto gribasspēku, lai radīt sevis spēcinošu momentu.Ja gribasspēks var būt izmantots tikai īslaicīgi, lielos, spēcīgos grūdienos, tad tas ir labākais veids kā to pieņemt. Kā atturēties no slīdēšanas atpakaļ vecos paradumos, kad esi jau saņēmis jauno gribasspēka devu?Vislabākais veids, kā pielietot gribasspēku, ir izveidot apvērsumu, tādu, kurš turpmāko progresu varētu radīt ar mazāku piepūli, tas ir nepieciešams sākotnējam progresam.Pareizākais veids kā pielietot gribasspēku ir izveidto apvērsumu, lai vienmēr izmainītu teritoriju jeb vidi, pēc tam ir daudz vieglāk virzīties uz priekšu. Pielieto gribasspēku lai samazinātu notiekošo vēlmi pēc augsta līmeņa ilgstošu spēku. Izmanto tikai tik, lai panāktu nepieciešamo.
Abūlija [< gr. abūlia nedrošums, neizlēmīgums] - med. pataloģisks gribas vājums, gribas trūkums.
Abūlija [< gr. abūlia nedrošums, neizlēmīgums] - med. pataloģisks gribas vājums, gribas trūkums.
Psiholoģiski izglītojoša informācija - Gribētājiem !
Tēmas ir šādas:
- Pirmā
iespaida veidošanās shēmas un psiholoģiskās barjeras otra cilvēka
uztverē
- Pirmais iespaids par cilvēku veidojas pirmajās
90sekundēs:
- Uztveres shēma
- Cilvēka
ārējais estētiskais pievilcīgums
- Cilvēka
ārējais estētiskais pievilcīgums
- Cilvēka
ārējais estētiskais pievilcīgums
- Attieksme pret mums
- Oreola efekts
- Jo mazāk emocionāli neitrāla ir situācija, jo
lielāka kļūdu iespēja.
- Emocionālais
noskaņojums, garastāvoklis
- Pirmreizīguma efekts
- Personības shēmas efekts
- Projekcija
- V. Reņģe
norāda vēl vienu uztveres fenomenu:
- Austrumu kolektīviskajās kultūras personībai, raksturam netiek
piešķirta tik liela nozīme.
- Sociālās uztveres
fenomeni
- Uzmanību!
- Pozitīva iespaida radīšana
- Pozitīva iespaida
radīšana
- Pareiza uztvere= zināšanas+pieredze
- Pareiza uztvere=
zināšanas+pieredze
kā atpazīt psihiskas slimības un vardarbību
9 jautājumi un veidi, kā atpazīt psihiskas slimības un vardarbību
27. oktobris, 2016, 15:28|Veselība8
komentāri Autori: Anda Rožukalne (
Dr.sc.soc., RSU asoc. prof.)
Kā tuvinieki to nepamanīja? Kāpēc nemeklēja palīdzību un
netika uzsākta ārstēšana? Par to pārsteigti psihiatri, kam jānovērtē tādu
pacientu veselību, kuri izdarījuši slepkavības vai citus smagus noziegumus. Kas
katram jāzina par psihisko veselību un tās saikni ar vardarbīgu uzvedību,
skaidrojam projektā "Psihiatrijas krēslas zona" ar psihiatru
un psihoterapeitu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docentu un Psihosomatikas
klīnikas virsārstu Artūru Utinānu un psihiatri, kura nevēlējās atklāt savu
vārdu.
1. Vai jebkurš vardarbīgs nodarījums ir saistīts ar
psihisku slimību?
Artūrs Utināns: No psihoterapijas viedokļa
vardarbībai, piemēram, sievas piekaušanai, vienmēr būs psihodinamiska diagnoze,
bet no psihiatrijas viedokļa – ne vienmēr. Ja cilvēkam ir murgi, piemēram,
nepamatota greizsirdības iedoma par neuzticību, tad psihiatrs diagnosticēs
šizofrēniju, māniju vai paranoju. Ja cilvēks ir agresīvs, tad psihiatrs var
diagnosticēt antisociālas personības traucējumus, emocionāli nestabilas
personības traucējumus vai narcistisku personību. Tādā gadījumā uzbrukums
sievai būs daļa no lielākas problēmas. Bet vienkārši agresija, tādas diagnozes
nav.
Psihoterapijā ir diagnoze – afekta nesavaldīšana,
bet psihiatriskajā klasifikācijā tādas diagnozes nav. Bērnu psihiatrijā gan ir
brāļu un māsu agresivitāte.
Par pētījumu "Psihiatrijas krēslas zona"
Pētījumu Psihiatrijas krēslas zona kopīgi īstenoja seši
žurnālisti no Latvijas Radio, Latvijas Avīzes, portāla Tvnet, aģentūras LETA,
laikraksta Bauskas Dzīve un žurnāla Ir, to vadīja RSU asociētā profesore Anda
Rožukalne un finansiāli atbalstīja ASV vēstniecība Lietuvā.
Viena no psihoterapijas diagnozēm ir narcisms.
Jāatšķir dažādi narcisma paveidi. Ir veselīgais narcisms, kas piemīt visiem:
visiem patīk, ka viņu slavē, un nepatīk, ka kritizē. Bet diagnozē “narcistiskas
personības traucējumi” ietilpst tādi kritēriji kā augstprātība, uzpūtība,
narcistiska agresija, kad cilvēks tiek kritizēts, skaudība pret citu veiksmi.
Šī diagnoze gan atbilst Amerikas psihiatrisko diagnožu klasifikācijai.
Eiropas klasifikācijā ir paranoīda personība, un
ir citi precizēti personības traucējumi. Norvēģijas masu slepkavam Bēringam-
Breivīkam bija diagnoze – citi precizēti personības traucējumi –
narcistiskas personības traucējums. Tajā var iekļaut dažādus stāvokļus, arī
“pasīvi agresīvi personības traucējumi”, vai mazohistiska, sadistiska
personība.
Atsevišķi diagnostikā tiek izdalīts suicīds,
kas pieskaitāms pie depresijas. Tās ir situācijas, kad cilvēkam ir suicidālas
domas vai suicidāli plāni. Pastāv demonstratīvie suicīdi, lai izpelnītos
uzmanību vai izvairītos no tukšuma sajūtas, piemēram, sevi dedzināt, sev
iegriezt. Tā ir diagnoze – emocionāli nestabila personība. Šie cilvēki var būt
vardarbīgi arī pret citiem. Kāpēc emocionāli nestabils – viņš brīžiem ir
priecīgs, brīžiem apvainojies, dusmīgs, brīžiem sāk graizīt vēnas, pēc tam viss
ir kārtībā, visiem liekas, viss būs labi, pēc tam atkal mainās
garastāvoklis.
Psihiatrisko diagnožu spektrs ir diezgan plašs. Teiksim,
murgu pacienti. Viena daļa, kas var kļūt vardarbīgi, ir šizofrēnijas slimnieki,
kam ir murgi vai halucinatoras balsis.
Mēs reti runājam par reliģisko agresivitāti, tā ir saistīta
ar psihiskām saslimšanām vai psihiskiem traucējumiem. Kāpēc jaunieši aizraujas
uz radikālo islāmu?
Var būt arī depresijas problēmas, cilvēks var būt dusmīgs uz
sabiedrību, var būt pārņemts ar islāmu. Reliģija spēlē lomu, kad cilvēks
identificē sliktos un tai vajag, lai sliktie tiktu sodīti. Tā sistēma ir
tuva murgu sistēmai, jo murgainais pacients, kam ir šizofrēnija, viņš uzskata,
ka, teiksim, kāds pieder mafijai, ka tā sazvērējusies ar kaimiņiem un grib viņu
noindēt, lai dabūtu dzīvokli. Šos murgus var ārstēt ar neiroleptiskajiem
preparātiem. Bet realitāte ir tāda, ka radikāli reliģiskus pieņēmumus jau
neārstē ar neiroleptiķiem. Tikai tad, ja psihiatrs diagnosticē murgainus
reliģiskus uzskatus, var pielietot neiroleptiskos preparātus.
Vēl ir viena pacientu grupa, kuru diagnoze ir obsesīvi
kompulsīva personība. Viņi kļūst agresīvi, ja dzīvoklī nav kārtības vai
tīrības, vai nav kaut kā viņam svarīga.
Agresivitātē svarīga ir aizvainojamība ar atriebību. Katrai
atriebībai pamatā ir aizvainojums. Ir cilvēki, kuri dziļi pārdzīvo
aizvainojumu. Nereti viņi ir agresīvas narcistiskas personības. Piemēram tas
pats Bērings-Breivīks, viņam pirmā diagnoze bija paranoīdā šizofrēnija. Viņam
bija murgi par templiešu brālību, islāmu Eiropā, ka viņš to glābs un tie citi
ir nodevēji. Sākumā tika diagnosticēta murgainās šizofrēnijas forma. Par to
bija sabiedrības sašutums, ka Breivīku grib pataisīt par nepieskaitāmu. Otrā
psihiatru ekspertīze viņam diagnosticēja narcistiskas personības traucējumus.
Otra grupa cilvēku, kas var būt vardarbīgi, ir alkohola vai
narkotiku atkarīgie.
Psihiatre: Atkarīgajiem ir divu veidu psihozes, tā
saucamie delīriji. Tā var būt atkarīgam cilvēkam, kad viņam rodas abstinence no
atturēšanās. Vai arī tiem, kuri nav atkarīgi, bet kuri lieto pārmērīgi,
pārdozē, un tad viņiem ir psihozes. Tad ir halucinācijas, graujošas, postošas,
jo viņiem rādās, ka viņiem uzbrūk, ka viņi ir apdraudēti. Viens pacients tādā
delīrijā bija divus bezpajumtniekus uzšķērdis, zarnas izkāris pa
krūmiem... Kad delīrijs pārgāja, tad viņš saprata, ko izdarījis.
Ja atkarīgais psihozē izdarījis noziegumu, viņš nonāk
psihiatru ekspertīzē. Bet viņus nav kur ārstēt, jo atkarības neārstē piespiedu
kārtā.
2. Kas izraisa atkarīgu cilvēku agresivitāti?
Artūrs Utināns: Smadzeņu pieres daivā, kas mums ir
visjaunākā, ar ko mēs atšķiramies no pērtiķiem, mums atrodas lēmumu pieņemšanas
centrs, ilgtermiņa plānošana, morāle, kas vērsta pret sevi. Alkohola ietekmē šī
smadzeņu daļa cieš pirmā. Kāpēc kautrīgs cilvēks alkohola ietekmē
atbrīvojas un kauns pāriet? Tāpēc, ka samazinās morālā vērtējuma daļa, kas
palīdz kontrolēt sevi. Savukārt dziļākie smadzeņu centri, kuros ir
agresivitāte, atbrīvojas. Tāpēc
alkohola ietekmē dzērāji vienmēr sakaujas, sastrīdas,
apvainojas viens uz otru. Piemēram, alkohols kaunu noņem, bet aizvainojumu
pastiprina.
Ir atšķirīgi iedzērušu cilvēku tipi. Tips, kas stipri iedzēris,
kļūst jautrāks un komunikablāks un pēc tam aiziet gulēt. Otrs tips, kas iet
meklēt piedzīvojumus – kauties, kaut kur ielīst, veikt “varoņdarbus”. Šī tipa
cilvēki nomierinās, kad smadzenes galīgi atslēdzas, viņi tieši to arī meklē,
viņiem tā ir kā relaksācijas metode, kad stresa dēļ vajag pilnībā atslēgt
smadzenes. Kad viņš guļ, pilnībā atslēdzies, piedzēries, tad viņam pāriet
stresa sajūta. Agresīvajam tipam, ja sākas hroniska alkoholisma fāze, tad
agresivitāte, aizvainojamība un greizsirdība pastiprinās.
Narkomāniem darbojas cits mehānisms. Viņiem abstinences
sindroms ir daudz sāpīgāks nekā alkoholisma gadījumā, un narkomāns uzbruks
citiem tādēļ, ka viņam vajag naudu, lai iegūtu nākamo narkotiku devu. Ciešanas
padara agresīvu.
Arī alkoholiķiem tas raksturīgi, viņi ir neapmierināti, bet
polšam naudu jau vienmēr atradīsi un ne visi grib dzert daudzas dienas pēc
kārtas. Ar narkotikām tā nevar, nākamajā dienā atkal vajag devu. Deva maksā
daudz dārgāk nekā alkohols, tāpēc narkomāns iet laupīt, tā ir cita agresijas
forma.
3. Kā atpazīt, vai cilvēks var kļūt bīstams sev un
apkārtējiem?
Psihiatre: Ja ir afekts, tad psihisku slimību
atpazīt ir viegli, jo pacients ir hipermaniakāls vai uzbudināts, vai viņa
idejas atspoguļojas uzvedībā... Tad jebkurš cilvēks redzēs, ka nav labi.
Bet tie psihiskie traucējumi, ko afekts nepavada, parasti ir
saistīti ar kaut kādu, jau izveidojušos murgu sistēmu. Tas uz āru neizpaužas,
ja cilvēks, protams, nerīkojas saskaņā ar saviem murgiem, piemēram, izjauc
grīdu, jo ir pārliecināts par kāda starojuma iedarbību, novērošanas aparatūru
un tamlīdzīgi. Ja viņš to nedara, tad
bieži vien slimība attīstās gadiem ilgi un neviens to
nepamana.
Kas liecina par psihisku slimību? Tās ir nevis domas, bet
pilnīgi nekoriģējama pārliecība, ka kaut kas notiek. Piemēram, bija viens
gadījums, ka viens cilvēks 20 gadus uzskatīja, ka sieva viņu krāpj. Viņš
domāja, ka sieva ir saistīta ar kaut kādiem spiegiem, tad viņš saprata, ka viņa
viņu indē. Viņš sāka darīt visādas interesantas lietas, piemēram, sāka atsevišķi
ēst. Nu viņi strīdējās, viņš teica, ka tu man esi neuzticīga, sieva teica, ka
tā nav, viņš viņu arī iekaustīja reizēm, bet sieva domāja, ka tas greizsirdības
dēļ.
Visu to laiku viņš strādāja par mikroautobusa šoferi, ļoti
labi strādāja. Slimība attīstās pamazām. Viņš taisījis visādas “māņu cilpas”.
Piemēram, noliek kafijas bundžu, no kuras dzers kafiju, bet no tās nedzer, jo
sieva tur kaut ko var piebērt. Viņš no neīstās bundžas atbēra kafiju izlietnē,
lai izskatās, ka tā tiek dzerta. Kādā dienā viņš to kafiju iedzēra un viņam
palika nelaba dūša. Tad vīrs pateica sievai, aizbrauksim uz mežu, pastaigāsim,
parunāsim... Un tad viņš viņu briesmīgā veidā nogalināja. Es viņam jautāju,
kāpēc viņš nešķīrās, viņš teica, “es gribēju redzēt, ar ko tas beigsies”.
Nereti šizofrēniskais process sākas pamazām kā pārspīlētas
idejas par tīru gaisu, veselīgu ēšanu, tad pāraug nekoriģējamos murgos,
pārņemot visu vai daļu psihisko procesu.
Tādi pacienti dzīvo it kā divās realitātēs un atsevišķās
jomās var darboties netraucēti. Kāds vīrietis bieži mainīja dzīves vietas, jo
uzskatīja, ka gaiss nav tīrs, citur slikts ūdens, citur troksnis vai elektrības
vadi tuvu. Viņš iegādājās kārtējo dzīvokli, bet apakšējā stāva kaimiņš iemūrēja
savā dzīvoklī krāsni. Mūsu pacients “saprata”, ka nāk indīgi dūmi, jo ābelēm
trešā dienā nobira ziedi un māte noģība. Viņš organizēja pārbaudes, kurās
nekonstatēja pārkāpumus. Pacients piedāvāja kaimiņam naudu jauna
skursteņa būvei, bet kaimiņš sacīja, lai liek viņam mieru. Tad pacients iegādājās
ieroci un dabūja tā glabāšanas atļauju. Norunāja tikšanos, lai it kā salīgtu
mieru. Šajā reizē viņš kaimiņu nošāva. Šis vīrietis nekad nebija nonācis
psihiatru redzeslokā, viņam bija augstākā izglītība, viņš strādāja līdz brīdim,
kad veica murgaini motivētu slepkavību.
Šie slimnieki ir ne tikai emocionāli auksti, viņi ir
neadekvāti, viņiem iztrūkst vai nivelējas ne tikai smalkas emocijas, bet arī
tās, kas viņiem ir, mēdz būt nesamērīgas. Viņi var šausmīgi pārdzīvot par kaķi,
kas gājis bojā, bet tajā pašā laikā var izdarīt tādas lietas. Tās ir slimības
izraisītas personības izmaiņas.
4. Vai tuvinieki var pamanīt, ja psihiska slimība sākas
bērnībā, jaunībā?
Psihiatre: Jauni cilvēki - ap sešpadsmit, ap
astoņpadsmit gadiem - uzmanīgi jāvēro, vai nav garastāvokļa svārstības. Tādas
var būt, ja ir kāds iemesls, - nelaimīga mīlestība, neveiksme, konflikts... Es
runāju par garastāvokļa svārstībām, ja jaunietis bez iemesla kļūst apātisks,
neko nedara, nekur neiet, nerunā, izmainās. Tādiem pusaudžiem, jauniešiem sākas
tā saucamā metafiziskā intoksikācija. Parādās intereses, kādas agrāk nekad nav
bijušas, pilnīgi atrautas no reālās dzīves. Piemēram, jaunietis visu savu
laiku, visu enerģiju patērē tam, lai kaut ko pētītu, kas sen jau ir izpētīts.
Bija kāds, kurš caurām dienām sēdēja un skaitīja kalorijas
gaļas gabalā, ja viņš izvārītu tādu zupu un tādu zupu, viņš bija pilnībā ar to
pārņemts... Varētu būt, ka tas ir sākums slimībai.
Nereti saslimuši jaunieši sāk slikti mācīties, saka, ka
nevar... Sēž stundām un galva nestrādā, domas nedarbojas... Viņi bieži ir
centīgi... Kāds spožs matemātikas talants 19 gadu vecumā caurām dienām studēja
6.klases matemātikas grāmatu, viņš teica: “Man vajag tikt pie sākumiem,
es nevaru saprast, kā tas viss sācies...”.
Psihiskas slimības ietekmē strauji mainās intereses. Pēkšņi
kāds, kas strādā, mācās, mīl meitenes, iet uz klubiem, kļūst ļoti ticīgs,
parādās neparastas intereses. Protams, ļoti priecīga ir mamma un tēvs, ka viņš
tik labs, palīdz veciem cilvēkiem, ar visiem sveicinās, iet uz baznīcu, dod
naudu baznīcai, cik viņš tagad brīnišķīgs. Bet tas ir kaut kā sākums, kas var
beigties ar psihozi... Jauniem cilvēkiem psihiski traucējumi sākas ar mācīšanās,
domāšanas grūtībām, garastāvokļa svārstībām, uzvedības izmaiņām.
Vēl jāpievērš uzmanība tādiem bērniem, kas aug kā vienpatņi,
jau bērnībā nespēlējas. Viņš sēž, knibinās kaktiņā. Reizēm, kad jautāju
vecākiem, kāds viņa bērns bija bērnībā, viņi saka: “Viņš bija brīnišķīgs, viņu
neredzēja, nedzirdēja, viņš bija tik paklausīgs, ko deva, to ēda, viss bija
labi...”
Šizofrēnijas ar murgiem sākas vēlāk, ap 30 gadu vecumu.
5. Kad psihiatri nosaka diagnozi, vai ārsti izstāsta, kā
var tas izpausties, ja viņš zāles nedzer, ka tas var būt bīstami tuviniekiem?
Psihiatre: Protams, ka to stāsta. Bet problēmas
var rasties, jo pacientam ir tiesības saņemt visu informāciju par sevi.
Piemēram, atnāk sieva vai māte un stāsta, kā viņš mājās
uzvedies. Bet slimniekam ir tiesības saņemt savu veselības dokumentu kopijas,
kuras satur ziņas par trešajām personām, tuvinieku sniegto informāciju. Tāpēc
tagad ārsts to pieraksta tā, lai slimnieks nevar šo informāciju identificēt un
vērsties pret tuviniekiem.
Tuvinieki, kas stāstījuši par pacientu, vēlāk iebilst pret
to, ka šo dokumentus dod slimniekam. Bet viņam ir tiesības, daudzi neatzīst, ka
viņi ir slimi, nav kritiski pret sevi...
Šizofrēnijas slimniekiem likumsakarīga ir vēsa vai pat
naidīga attieksme pret ģimenes locekļiem, labāk saprotas ar svešiem.
6. Kā var skaidrot gadījumus, kad, ierodoties policijai
vai neatliekamajai palīdzībai pie afektā esoša pacienta, pacients ir mierīgs,
un viņu tad neievieto slimnīcā?
A. Utināns: Tā var būt. Mainās afekts, cilvēks
sabīstas un iestājas cits prāta stāvoklis. Radinieki bezspēcīgi, tas ir milzīgs
slogs dzīvot ar viegli aizkaitināmu psihiski slimu tuvinieku.
Lai palīdzētu saslimušo radiniekiem, ir jauna metode - “open
dialog” sistēma, kura paredz strādāt ar pacientu ģimenēm. Radinieki nenojauš,
kā paši saslimušo provocē. Piemēram, negrib ar viņu sarunāties, vai slimnieks
izsakās par politiku, kā nu viņš māk, un mājās kāds atbild, - ai, nu, nerunā
muļķības! Slimnieks pēc tādas sarunas jūt aizvainojumu, kļūst uzbudināts,
radinieks izsauc policiju, bet slimnieks saka - viņi mani apvainoja.
Rietumu valstīs izpētīts, ka
cilvēks, kļūst dusmīgs, kad viņu nevis uzklausa, bet liek
iedzert zāles; tas viņu aizvaino vēl vairāk.
Pirmkārt, viņa viedokli neuzklausa un tagad liek ņemt zāles,
kāpēc radinieks pats neņem zāles?! Tā ģimenes locekļi ātri sastrīdas. Ģimenes
terapija tam var palīdzēt, iemācot sarunāties, reaģēt uz šādiem slimniekiem.
Pētījumos to sauc par “expresed emotion” pieeju, jo šajās ģimenēs ir augsts
konfliktu līmenis, tas jāpārvērš par dialogu, jāpiekrīt slimajam, nevajag
iebilst, bet uzklausīt. Tas ir jāiemācās.
Nonākot slimnīcā, pacients ātri nomierinās, tur medmāsas
nediskutē, tur viņš izsūdz bēdas, viss ir kārtībā. Ko darīt tālāk, rakstīt ārā?
Viņš nonāk mājās un trīs četras dienas paiet mierīgi, tad atkal ir konflikts.
Var būt visādas problēmas – nekārto istabu, nemazgā traukus, mamma sāk viņu
zāģēt, viņš atkal uzbudinās. Mājinieks saka, tu esi uzbudināts, paņem zāles.
Viņš saka, ko tu mani zāģē, nezāģēsi, nebūšu uzbudināts. Bet pacients jau nemāk
paskaidrot, viņš vienkārši uzbudinās un atkal jāsauc ātrā palīdzība.
Tā ir kompleksa problēma, kā atrast pareizās ārstēšanas
metodes. Kognitīvā terapija arvien vairāk tiek izmantota, kurā iemāca
apzinātību, apzināties savas emocijas. Pacientiem jāiedod iemaņas, kā to
izdarīt. Bet nav ideālās metodes un arī ideāli medikamenti nepastāv.
Ir slimnieki, kam palīdz psihoterapija. Piemēram tiem, kam
ir balsis, psihoterapija var palīdzēt neklausīt balsīm, iemācīt atšķirt, kad tā
ir balss un kad patiesība. Tas ir grūti, jo viņš to balsi dzird tikpat reāli kā
manu balsi. Pie manis terapijā nāca pacients ar invaliditāti, šizofrēnijas
pacients, kas bija skolā ļoti stipri apsaukāts. Ar šiem pacientiem tas notiek
ļoti bieži. Viņam bija balsis – kaimiņiene aiz sienas saukā viņu pa muļķi.
Uzdevums bija iemācīt atšķirt, kad kāds reāli ar viņu runā, kad tās ir tikai
balsis. Ja ir kāds fona troksnis, viņš dzird lamu vārdu. Piemēram, viņš iet no
kabineta ārā un es attaisu logu, viņš pagriežas un jautā – tas tiesa, ka jūs
tikko padomājāt, ka es esmu debils? Es dzirdēju, ka jūs aiz muguras pateicāt,
ka esmu debils. Es teicu, nē, ka es tā nedomāju, tā bija balss. Viņš bija
pieņēmis, ka balsis viņam ir, bet nezināja, kurā brīdī tās ir. Bija gadījums,
kad viņš iestājās vakarskolā un viņam likās, ka arī tur viņu apsaukā -
debils, debils, debils. Mēs sākām analizēt, kā atšķirt, vai tā ir vai nav.
Es viņam stāstīju, kas ir balsis. Tās balsis, pirmkārt, ir
atmiņas no tā, kā apsaukāja skolā. Atkārtot vienu un to pašu vārdu daudzas
reizes pēc kārtas, to dara tikai bērni. Tā ir viena metode, kā atšķirt balsi.
Otra lieta, tikai bērni var apsaukāties bez iemesla, konkurējot.
Pieaugusi sieviete apsaukāsies, ja esat viņu apvainojis,
citādi viņa tā neteiks. Slimniekam visu laiku bija sajūta, ka viņu aprunā. Ja
viņam liekas, ka viņu apvaino, viņš uzbruks.
Vispār balsis bieži nāk no paša iekšējās morāles. Kāpēc jūs
sauc par debilu, es jautāju, kāpēc nesaka, ka esat malacis. Viņš domā: man 36
gadi, vīrietis spēka gados, gandrīz divus metrus garš, mamma pensionāre, es
caurām dienām kvernu mājās, tāpēc kaimiņiene mani nosoda un sauc par debilu.
Kā man viens alkoholiķis teica, glābiet no balsīm, kas mani
sauc par alkoholiķi! Bet viņš pats to sev saka, tā ir pret sevi vērsta morāle,
kuras vārdā skan balsis. Protams, to kādreiz teica viņa sieva, kas varbūt viņu
atstāja. Bet tas ir nosodījums, cilvēki šo nosodījumu internalizē un viņi sāk
spriest par sevi par savu uzvedību - esmu mammai uz kakla, nestrādāju.
Pamazām pacients sāk saprast, ka balsis nāk no morāles. Ja mani nelamā cilvēki,
tad kas mani lamā? Tā ir mana morāle.
Tad ir jautājums, kā diskutēt ar savu morāli, ka par to
drīkst spriest. Vai morāle nav pārāk kategoriska, jo tā nav nekas vairāk kā
smadzeņu programma. Vainas apziņa var būt nepamatota. Agresiju izraisa ar
morāli saistītas emocijas – aizvainojums, dusmas, nicinājums, greizsirdība,
riebums.
Ja mēs definējam morāli tā: morāle ir spriedums par
uzvedību, vai uzvedība ir laba vai slikta, ļauna, grēcīga, egoistiska vai
altruistiska. Ja es spiežu par sevi, tas ir morāles spriedums pret sevi – es
esmu mammai uz kakla. Es esmu debils, ka es nevaru normāli sākt pelnīt. Tāpēc
dusmas pārsvarā ir saistītas ar morāli.
Vēl viena dusmu forma ir aizsardzība, ka kāds nāk virsū ar
nodomu nogalināt, tad tu sit pretī.
Šāda forma izpaužas murgainajiem pacientiem, cilvēkam
liekas, ka viņu vajā. Tad viņš apvainojies iet meklēt taisnību, izšķaidīt
citus. Tā ir morāles agresija – pret mani ir rīkojušies slikti, man ir
sagādātas ciešanas, mani pazemoja, es par to izdarīšu kaut ko ar viņiem. Es
sodīšu, jo morāle lemj sodīt. Es spriežu - labs vai slikts: labos es uzlavēju,
sliktos es sodu.
Piemēram,
es viņu piekauju vai nogalinu, es realizēju soda funkciju,
atriebību. Tas ir sods. Tāpēc lielākā daļa agresijas aktu ir saistīti ar
morāli, ar konkurenci.
Kā Otello sodīja Dezdemonu par netikumīgu uzvedību, jo
greizsirdība ir spriedums par sava partnera uzvedību tikumības vai netikumības
robežās. Kad uzbrucēju nogalina, to arī var pieskaitīt pie morāles – viņš ir
ļaunais, viņš grib nodarīt man pāri, tāpēc man jānogalina viņš, jo viņš ir
ļaunais, viņš grib mani nogalināt.
7. Kā panākt, lai cilvēks aiziet pie ārsta, ja pats to
nevēlas? Tikai ar policijas palīdzību?
Psihiatre: Tikai tad, ja trako, draud, lauž,
jāsauc policija. Tas ir ļoti bezcerīgs variants. Atbrauc policija, aizved uz
policiju. Policisti jau parasti redz, saprot, kāda ir problēma. Ja policija
atved uz slimnīcu, ārsts var uzņemt stacionārā uz 72 stundām. Ja cilvēks
atsakās ārstēties, tad jāveido ārstu konsīlijs, kas lemj par veselības stāvokli
un nepieciešamības gadījumā raksta tiesai lūgumu, ka pacients ārstējams
slimnīcā pret paša gribu (Ārstniecības likuma 68.pants).
Ir bijuši gadījumi, ka tiesneši izlaiž no slimnīcas, bet
pārsvarā tiesa pieņem lēmumu par ārstēšanu pret pacienta gribu (parasti 2
mēnešus). Ja ārsts redz, ka pēc mēneša slimnieks var ārstēties ārpus
stacionāra, tad ārsts atkal raksta tiesai, lai to atļauj. Ja tas nav iespējams,
ja cilvēks apdraud sevi, citus, nevar par sevi parūpēties, tad jālūdz tiesnesim
atļaut turpināt ārstēšanu.
Piespiedu medicīniskais līdzeklis parasti tiek piemērots,
kad izdarīts noziegums.
8. Kā ārsts var atšķirt - atstāt pacientu slimnīcā vai
ārstēt ambulatori?
Psihiatre: Medicīnas līdzekļi jāpiemēro atkarībā no
slimības formas un gaitas, no pacienta psihiskā stāvokļa, bet parasti ņem vērā
arī nodarījuma smagumu. Ja pacients ir izdarījis slepkavību, viņu patur
piespiedu ārstēšanas iestādē ar apsardzi, līdz tiesa pieņem lēmumu par
medicīniska rakstura piespiedu līdzekli.
Tur nonāk pacienti, kas izdarījuši ļoti smagus noziegumus
vai kam ir ilga slimības vēsture, arī tos, kas ārstēti pret paša gribu daudzas
reizes, bet pacientam kritiskas attieksmes nav, viņš neuzskata, ka ir slims.
Ja nodarījums ir maznozīmīgs, ja pacients apņemas apmeklēt
psihiatru, tad tiesa nosaka ambulatoro ārstēšanu.
9. Kas notiek, kad saņemts tiesas lēmums par medicīniska
rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu?
Psihiatre: Iestāde saņem tiesas lēmumu par
medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, visbiežāk uzdodot lēmuma izpildi divu
mēnešu laikā. Ja pacients nav ieradies vai nogādāts, tiesa to uzdod policijai.
Ja policija konstatē, ka pacienta nav mājās, situācija paliek bez virzības.
Ārstam neviens normatīvais akts neliek meklēt pacientu
Ārstam ir lielāka slodze darbā ar tiem pacientiem, kam
nozīmēta piespiedu ārstēšana: tas nozīmē - atzinuma sastādīšana, konsīlija
organizēšana, pacientu motivēšana, piedalīšanās tiesas sēdēs. Veselības
ministrija nav paredzējusi piemaksas par to pacientu ārstēšanu, kuri ir
sabiedrībai bīstami.
Avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/9-jautajumi-un-veidi-ka-atpazit-psihiskas-slimibas-un-vardarbibu.a206875/
II International Roma Women’s Congress
March 23 & 24th, 2018
II International Roma Women’s Congress:
The Other Women [sign up here]
Barcelona, Catalonia
The Congress aims to bring together Roma women, in particular Roma women from a grassroots level from all Europe, who are the main protagonists!
Roma youth, Roma women, Roma mothers and our Roma grandmothers will all come together to discuss and collectively find solutions to the issues that matter most to us.
-The applicant must be a Roma woman without formal academic / university studies.
- The applicant must have income equal to or lower than the minimum wage and with a per capita income lower than the GDP of their country. The per capita income of the family will be taken into account.
-The applicant must agree to fully attend both days of the Congress.
Priority will be given to Roma women from a more vulnerable grassroots level;
ROMA PETNIEKU SEMINARS
Izglitibas un Skolu Psihologu Supervizija Riga, 27.Septembri, 2017
Dazas redzamas Latvijas romu vecumposmu psihiskas attistibas ipatnibas etnopsihologiska noverojuma:
Akceleracija;Deprivacija; Hiperaktiviate;Pedagoski ielaisti, Psihosocialas attistibas dazadibas; Atkaribas; Agresivitate; Izzinas procesu aizture;Vaja motivacija;Psihofiziologisks Briedums; Agra Kulturali noteikta gimenes veidosana;Izteikts sensitivisms(hipersentisivisms); Autoagresivitate; Machismo jeb Maskulitisma kulta veidosana;Intelektuala(kognitiva) procesu ka dazadu faktoru nosacitiba;Tieksme Konfliktet; Upuresanas ipatniba; dazadas formas Vardarbibas uml.
Jautajumu uzstadijumi Supervīzija izglītības un skolu psihologiem 27.septembrī Rīgā, 2017
Psihologija
Izglitiba Ciganu kultura
Aptauja Romu Vecakiem - skolu psihologu supervizija Septembri
Es piedalisos skolu psihologu supervizija Septembri, un sava profesionala darbiba oficiali pirmo reizi Psihologu(kolegu limeni) saksu dikusijas un pacelsu jautajumus skali par Roma psihologiskajiem jautajumiem - izglitibas grutibam ka viens no macibu motivacijas(intereses) mazinasanas iemesliem..
Ja berns bernu darza vai skola nejutas emocionali komforta tad sis pazimes ir psihologiskas (dveseles balansa noskanas) komforta veidojosie kompotenti - attieksmes, uztversanai, lidzcilveku iespaids utml.
Jus man palidzesiet precizak saprast, kuras jomas ir tas grutakas...un kas mazina berna labsajutu skola..? Tadel man jaludzu Jusu palidziba, par tam temam, kuras minesiet ari analizesim dzilak un saprotamak, lai roma berns saglabatu ka ciganu mentalitatei raksturigas manieres, ta ari nekonfliktetos ar vienaudziem skola un skolas pedagogiem.. saja visa ir dzili un daudzpusigi iekseji psihologiskie mehanismi - vietejs roms, latvijas roms, skolens, berns vecakiem, sabiedribas pilsonis, vecuma ipatnibas, globalais dalbnieks utml.
Jusu sniegtas atbildes palidzes psihologiski smalkak un profesionalak meklet lidzsvaru (balansetibu) starp tautibas mentalitati un izglitibas, skolas vidi...
.
Ludzu sniedziet Atbildes vai komentarus, vecaki vai romu parstavi, kuriem ir bernu darza un skolas vecuma berni, un strada kada izgltibas iestade; kuriem ir savs noverojums par to ka jutas berns - bernu darza vai jebkada izgltibas iestade (parasta vai speciala macibu iestade).
Ludzu veiciet ierakstus ka minets aptaujas anketa !
Ludzu sniedziet savus komentarus un pieredzi par berniem lidz s.g. 15.septembrim
Ciena, Andris Tertats, Mag.psych.,










Es piedalisos skolu psihologu supervizija Septembri, un sava profesionala darbiba oficiali pirmo reizi Psihologu(kolegu limeni) saksu dikusijas un pacelsu jautajumus skali par Roma psihologiskajiem jautajumiem - izglitibas grutibam ka viens no macibu motivacijas(intereses) mazinasanas iemesliem..
Ja berns bernu darza vai skola nejutas emocionali komforta tad sis pazimes ir psihologiskas (dveseles balansa noskanas) komforta veidojosie kompotenti - attieksmes, uztversanai, lidzcilveku iespaids utml.
Jus man palidzesiet precizak saprast, kuras jomas ir tas grutakas...un kas mazina berna labsajutu skola..? Tadel man jaludzu Jusu palidziba, par tam temam, kuras minesiet ari analizesim dzilak un saprotamak, lai roma berns saglabatu ka ciganu mentalitatei raksturigas manieres, ta ari nekonfliktetos ar vienaudziem skola un skolas pedagogiem.. saja visa ir dzili un daudzpusigi iekseji psihologiskie mehanismi - vietejs roms, latvijas roms, skolens, berns vecakiem, sabiedribas pilsonis, vecuma ipatnibas, globalais dalbnieks utml.
Jusu sniegtas atbildes palidzes psihologiski smalkak un profesionalak meklet lidzsvaru (balansetibu) starp tautibas mentalitati un izglitibas, skolas vidi...
.
Ludzu veiciet ierakstus ka minets aptaujas anketa ! Atvert PIELIKUMU
Ludzu sniedziet savus komentarus un pieredzi par berniem lidz s.g. 15.septembrim
Ciena, Andris Tertats, Mag.psych.,
Kas Latvijas romus dzen darit galu ?..
Romafobija
Avots: http://cilvektiesibas.org.lv
Romaphobia
Kadas ir Jusu domas, par roma (ciganu) tautibas emociju izpausmem, uzvedibas manierem, domasanas ipatnibam, reakcijas uz dzives notikumiem ???
Kas ir Psihologs ? Kas ir Psihologija?
vairak var uzzinat seit:
- http://www.delfi.lv/vina/personiba-un-brivais-laiks/aktuali/ka-atrast-savu-psihologu.d?id=42289648
- http://www.psihologe.lv/ka-atskirt/kas-ir-psihologs