Centurión Dibujar Arte, ‎שמואל אבוקיה‎ un Jeunesse Chretienne publicēja ierakstus grupā AtsigaNa, Jerusalem‎.
 
   
Centurión Dibujar Arte
20. janvāris plkst. 19:23
 
Мисија, визија и вредности: основни концепти за правилен развој на ресурсите на Светската организација - РОМ. 

Наследството од ресурсите на Светската организација - РОМ ќе биде кога етничката група на Ром од една земја ќе се придружи со друга (Сојуз на ромската етничка група од целиот свет) за да исполни одредена мисија со извонреден карактер. 

Нашето наследство е: културата, јазикот, меѓу другото, бидејќи може да се види дека нашата култура остави силно културно наследство и, во моментов, е потврдена во различни општества. Интелектуално наследство што го оставија неколку уметници и мислители од минатото. 

Исто така, наследството може да биде конституирано од сентиментални, морални вредности, како што се искреност, почит, лојалност, меѓу другите што можат да остават една личност во друга. Поточно, во она што е познато како наследство на семејството кое оди подалеку од економското наследство, се зема во предвид емоционалното наследство, како што беше претходно споменато.
Misión, visión y valores: conceptos fundamentales para el buen desarrollo de Recursos de Organizació...

ПОТРІБНА ДОПОМОГА 
Громадська Організація «Майбутнє сиріт ромів Берегівщини» просить вісх бажаючих допомогти сиротам ромам і дітям позбавлених батьківського піклування. для них буде будуватися ромський центер в якому вони можуть скористатися допомогою, різною консультацією: психолога, юрідичною, медичною, також перекладачем українсько англійський і.т.д. Але нажаль немає фінансів на будову ромського центру, хотя можливо купити готовий великий дом під ромський центр. Також потрібне постійне фінансірування на працівників які будуть працювати в ромському центру. Просимо вас щоб знайти голандські благодійні організації які б могли про-спонсірувати ромський центр, а також постачати гомонітарку. При ромському центрі буде заснований Благодійний Фонд «СИРОТА І Я» Даємо вам реквізити банку для спонсорів, грантодавців, благодійників, магнатів, і всіх бажаючих допомогти сиротам всіх категорій по області, флагодійних фондів, різниих міжнародних фондів Голандців в тому числі і Вас.
З повагою Давид Йосип Григорійович.

ПАТ "КБ" Надра" МФО-380764
ГО" Майбутнє сиріт ромів Берегівщини"
ЄДРПОУ 38068788
Р/Р 26001087494001


Громадська Організація «Майбутнє сиріт ромів Берегівщини»
90202 Україна Закарпатська обл. м.Берегово, вул. Гагаріна,4
Тел.+380994221861, +380993507767 e-mail yadavid-2012@yandex.ru

ПАТ «КБ «Надра» МФО 380764 Р/Р 26001087494007

Громадська Організація «Майбутнє сиріт ромів Берегівщини» зтворена в 03.08.2012 року з метою - активного сприяння розвитку та підтримки сиріт ромів Берегівщини, для задоволення та захисту їх законних , соціальних економічних, творчих, вікових, національно-культурних, спортивних та інших спільних інтересів. В основному Громадська організація охоплює цільову групу, що мешкають в м.Берегове в гуртожитках по вул.Гагаріна та Б.Хмельницького, та окремо по інших вулицях міста та району. Наша організація має потребу в матеріальній підтримці в вигляді добровільних пожертв для виконання статутної мети від юридичних та фізичних осіб, тобто громадян, підприємств, державних та недержавних установ, національних та зарубіжних Благодійних Фондів.

Надіємося на доброту та чуйність Ваших сердець.

З повагою

Голова ГО «Майбутнє сиріт ромів Берегівщини» Давид Йосип Григорович






Kā Latvijas jauniešiem klājas darba tirgū?

Ekonomiskā krīze smagi skāra jauniešus Latvijā: Nodarbinātība 15-29 gadus vecu jauniešu vidū saruka no 50% 2007.gadā līdz 40% 2010.gadā. Bezdarba līmenis trīskāršojās no 9,7% 2007.gadā uz 28,3% 2010.gadā, un no ESAO valstīm tikai Spānijai togad bija lielāks jauniešu bezdarba līmenis.

 Jauniešu īpatsvars, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā. 2013.gadā NEET līmenis joprojām ir nedaudz augstāks Latvijā (15% jeb 63 000 NEET jauniešu 15-29 vecuma grupā) nekā vidēji ESAO (15%), bet tas ir daudz labvēlīgāks, salīdzinājumā ar valstīm, kuras krīze skāra tik pat smagi - Grieķiju, Spāniju un Itāliju. 

 jauniešiem Latvijā nemeklē darbu un tiek klasificēti kā neaktīvieLatvijā 30 500 bez darba esošu jauniešu veido mazāk kā pusi no visiem jauniešiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne aroda apguvē. 
Jauniešu nabadzības līmenis atšķiras starp reģioniem: tas ir divas līdz trīs reizes lielāks Latgalē (26%) un Vidzemē (30%) nekā galvaspilsētā Rīgā (11%). 
Profesionālā izglītība Latvijā cieta no zema prestiža un nespējas piesaistīt jauniešu interesi, izglītības nepabeigšanas rādītāji bija samērā augsti. Kopš 2010.gada reformēts profesionālās izglītības iestāžu tīkls, mazākās skolas apvienojot vai slēdzot dzimstības koeficients (total fertility rate) norāda bērnu vidējo skaitu, ko sieviete varētu dzemdēt savas dzīves laikā, ņemot vērā dominējošos no vecuma atkarīgos dzimstības rādītājus. Paaudžu nomaiņas koeficienti norāda bērnu vidējo skaitu uz vienu sievieti, kas nepieciešams, lai noturētu iedzīvotāju skaitu nemainīgu pie esošā mirstības līmeņa. Attīstītajās valstīs tas ir apmēram 2,1.
 “dzimstības ietekme” (fertility effect) ir aprēķināta kā jauniešu skaita relatīvais kritums (konkrētajā vecuma grupā), kas ir saistīts ar vienā un tajā pašā gadā dzimušo personu skaita doto relatīvo kritumu. “Migrācijas ietekme” ir starpība starp konstatēto iedzīvotāju skaita samazinājumu un samazinājumu, kas saistīts ar “dzimstības ietekmi”. Visus pārējos faktorus, kas ietekmē izmaiņas jauniešu skaitā, piemēram mirstības rādītāju izmaiņas, šajā vecuma grupā, nevar atsevišķi noteikt, un tie pievienoti “migrācijas ietekmei” (migration effect)

Avots: Investing in Youth: Latvia © 2015 OECD (ESAO). © 2016 Latvijas Republikas Labklājības ministrija šai publikācijai latviešu valodā.






Noskaidrot dažādu demogrāfisko grupu pilnvērtīgas attīstības, eksistences priekšnosacījumus, visefektīvāko dialogu ar valsti, instrumentu (pakalpojumu) kopumu valstī pilnvērtīga sabiedrības locekĜa izaudzināšanai, t.sk. efektīvu koordinācijas sistēmu valstī: petnieki secina  galvenā problēma ir politiskās gribas un līdz ar to arī finansējuma trūkums

Avots: Demogrāfija un ăimenes stāvoklis Latvijā Latvijas iedzīvotāju aptauja 2008.gada jūlijs . Labklajibas Ministrija




Praktiskā darbnīca „Romu ģimeņu sociālās situācijas uzlabošana vietējā līmenī” 23.01.2017

17.februārī no plkst.10.30 līdz 15.00 (ar pārtraukumu uz pusdienām) viesnīcā „Wolmar” (semināru zālē „Tālava”) notiks praktiskā darbnīca „Romu ģimeņu sociālās situācijas uzlabošana vietējā līmenī”. Darbnīcu organizē Kultūras ministrija sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību projekta „Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana” ietvaros.

Praktiskās darbnīcas mērķis ir uzlabot pašvaldību speciālistu zināšanas par romu integrācijas jautājumiem, veicināt romu pārstāvju piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, pabalstiem un atbalsta pasākumiem, ko nodrošina pašvaldības; kā arī paredzēts informēt darbnīcas dalībniekus par pieejamajām nacionālajām un ES struktūrfondu atbalsta aktivitātēm, kurās romi ir viena no mērķa auditorijas.

Piemēram, ir plānots pieaicināt speciālistus no Jaunatnes starptautiskās programmu aģentūras (par aktivitātēm NEET jauniešiem), Valsts Izglītības kvalitātes dienesta (par pasākumiem, lai mazinātu bērnu izkrišanu no izglītības procesā), vai Valsts nodarbinātības aģentūras (par nodarbinātības veicināšanas aktivitātēm bezdarbniekiem). Minētie speciālisti varēs informēt par iespējām pašvaldībām vairāk izmantot  ES struktūrfondu atbalsta pasākumus romu mērķauditorijas integrācijai un sociālai iekļaušanai.

LR Prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas 2016.gada 22.novembra ziņojumā un 2015.gada pētījumā „Romi Latvijā” ir konstatēts, ka romi ir pamatoti uzskatāmi par nabadzības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu, kura darba tirgū tiek diskriminēta un kuras nodarbinātības iespējas nav vienlīdzīgas ar citu tautību iedzīvotājiem izteikti zemās izglītības un sociāli ekonomiskā stāvokļa dēļ.

Šo romu stāvokli nosaka tādi faktori, ka:

1) zemais izglītības līmenis (tikai 34% romu ieguvuši pamatizglītību un 17,2 % – par pamatizglītību augstāku izglītību);

2) romu vidū strādājošo skaits ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Latvijas sabiedrībā un romu-bezdarbnieku grupā izteikti dominē ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars;

3) 67,4% visu NVA reģistrēto romu tautības bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par valstī noteikto obligāto pamatizglītību (salīdzinājumam vidēji valstī tādu ir tikai 2.7%), no kuriem apmēram 20% nav lasīt un rakstīt prasmju. Nepabeigta pamata izglītība automātiski izslēdz romus no legālās nodarbinātības iespējām un biežāk šādiem cilvēkiem ir trūcīgā vai maznodrošinātā statuss.

Balstoties uz apkopotajiem datiem un izpētes rezultātiem, pētījumā ir iekļautas arī rekomendācijas pašvaldībām, no kurām nozīmīgākās ir šādas:

  • Nodrošināt romu bērniem atbalsta personāla pieejamību skolās, piedāvājot psihologa, logopēda un sociālā pedagoga pakalpojumus, kā arī iesaistot romu tautības skolotāju palīgu vai moderātoru. Šo speciālistu darbs bērniem var atvieglot mācību materiāla apguvi, laikus konstatējot un novēršot uztveres un citu veidu psiholoģiskas problēmas, kā arī veidojot ciešāku sadarbību ar vecākiem.
  • Ņemot vērā romu mediatoru iepriekšējo pozitīvo praksi un rezultātus sadarbības veicināšanā un informācijas aprites nodrošināšanā starp romu kopienas pārstāvjiem un valsts/pašvaldības institūcijām, būtu nepieciešams pašvaldībām rast iespēju finansiāli atbalstīt romu mediatoru darbību (attiecināms uz pašvaldībām, kurās dzīvo romi).
  • Pašvaldību darbiniekiem saziņā ar romu kopienas pārstāvjiem viņu sociālo jautājumu risināšanā ieteicams lietot principu „līdzīgs līdzīgam”, proti, komunikācija un informācijas aprite būs efektīvāka, ja tā tiks pasniegta vieglā, saprotamā valodā.

Praktiskās darbnīcas mērķauditorija ir:

  • pašvaldības iestāžu un struktūru speciālisti (sociālie darbinieki; pedagogi, izglītības iestāžu vadība; speciālisti jauniešu jautājumos; sociālā mājokļa un veselības aprūpes jautājumu speciālisti; projektu nodaļas eksperti);
  • romu tautības pārstāvji (aktīvisti);
  • dažādu NVO pārstāvji (kas darbojās attiecīgajās jomās, piemēram, interešu izglītības jomā, ar jauniešiem, sociālās aprūpes jomā u.c.).

Uz darbnīcu tiek aicināti pašvaldību pārstāvji no Valmieras, Limbažiem, Alojas un Rūjienas. Plānotais dalībnieku skaits ir 30 cilvēki.

Darbnīcu vadīs profesionāla moderatore Dr.paed. Liesma Ose. Liesma Ose ir biedrības „Global Development Institute” pārstāve, Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda padomes locekle un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izveidotās Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja.

Vispārīga informācija par projektu „Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana”

Projektu „Latvijas romu platforma I: dialogs, sadarbība un iesaistīšana” īsteno Kultūras ministrija Eiropas Savienības programmas „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība 2014 – 2020” sadaļas „Dotācijas nacionālo romu platformu izveides atbalstam” ietvaros.

Projekta uzdevums ir izveidojot Latvijas romu platformu, veicināt sadarbību un dialogu starp romu pilsonisko sabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu plašāku iesaistīto personu efektīvu līdzdalību un romu integrācijas politikas pasākumu kopuma labāku koordināciju un ieviešanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Latvijas romu platforma no jauna izveidota struktūra vai koordinācijas mehānisms, tas ir aktivitāšu kopums, lai uzlabotu visu romu integrācijas procesā iesaistīto pušu sadarbību, komunikāciju, pieredzes apmaiņu un informētību. Lai darbinātu platformu tiks izmantoti jau pastāvošie koordinācijas mehānismi kā Romu integrācijas politikas īstenošanas konsultatīvā padome un Reģionālais ekspertu tīkls romu integrācijas jautājumos, kā arī aktīvās NVO un speciālisti no pašvaldībām.

Projekta ietvaros ir paredzēti vairāki pasākumi, tai skaitā reģionālo ekspertu sanāksmes un vizītes trijās pašvaldībās (Daugavpilī, Jūrmalā un Jelgavā), četras praktiskās darbnīcas „Romu ģimeņu sociālās situācijas uzlabošana vietējā līmenī” (Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī), izstāde „Romu holokausts Latvijā” un izglītojošas lekcijas pašvaldībās par romu kultūru un vēsturi, tai skaitā par romu genocīdu Otrā pasaules karā Latvijā (Jelgavā, Tukumā un Ventspilī), projektu darbnīca un apmācības romu aktīvistiem un NVO pārstāvjiem (Rīgā), ikgadēja Latvijas romu platformas sanāksme (Rīgā).

Avots: http://www.valmiera.lv/lv/jaunumi/sabiedribas_zinas/15377_praktiska_darbnica_romu_gimenu_socialas_situacijas_uzlabosana_vieteja_limeni/print


Čigānu līderis aicina romu vidusskolēniem maksāt stipendijas un iedalīt kvotu augstākajā izglītībā
Romu vidusskolēniem būtu jāmaksā stipendija, lai stimulētu mācīties, kā arī nebūtu slikti, ja būtu iedalīta kvota romiem augstākajā izglītībā, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norāda Starptautiskās Romu apvienības priekšsēdētājs, Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības vadītājs Normunds Rudevičs.

"Pārsvarā romu ģimenēm ir maznodrošināto personu statuss. Ja bērns zinās, ka varēs pienest labumu savai ģimenei, tas būs stimuls mācīties," vēlmi ieviest stipendijas romu vidusskolēniem pamato Rudevičs.
Savukārt attiecībā uz kvotu augstākajā izglītībā Rudevičs norāda, ka pietiktu arī ar trīs līdz piecām vietām katru gadu. Viņš min, ka 2.jūnijā Izglītības un zinātnes ministrijā tiks veidota darba grupa, lai atrastu risinājumus romu izglītības jautājumiem. Savukārt no viņa un Romu kultūras centra puses ir iesniegti piedāvājumi, lai mazinātu plaisu, tai skaitā iepriekšminētie.
                  Avots: http://jauns.lv/raksts/zinas/23760-ciganu-lideris-aicina-romu-vidusskoleniem-maksat-stipendijas-un-iedalit-kvotu-augstakaja-izglitiba 2016. gada 24. maijā 07:54

Kādā čigānu ģimenē Tukuma pusē noticis šokējošs noziegums 04/08/16 22:24 | Raksta autors : Brivbridis.lv

Tēvs triec 12 gadus vecajam dēlam sejā tējkannu ar verdošu ūdeni par to, ka zēns gribējis padzerties pirmais, bet pēcāk ij negrasās meklēt mediķu palīdzību, par šokējošiem notikumiem kādā čigānu ģimenē Tukuma novada Slampē ziņo LNT Degpunktā, atzīmējot, ka ko tik nežēlīgu nav nācies atspoguļot jau labu laiku.

Tēvs, kurš ar alkoholu ir uz “tu”, regulāri slikti apgājies ar saviem deviņiem bērniem, stāsta viņu vectēvs Visvaldis. Tomēr šis gadījums pirmdien bijis īpaši nežēlīgs. Zēns pusotru, divas dienas nogulējis dzīvoklī, līdz citi ģimenes locekļi rosinājuši meklēt palīdzību. Atbraukušie ātrie aizveduši cietušo puisi, kurš pamatīgi applaucējis seju un krūtis. Pie viena mediķi ziņoja policijai. Tikmēr notikušais sakritis ar ģimenes pārvākšanos un liktenīgos notikumus piedzīvojušais miteklis nu ir tukšs.

Visvaldis zina stāstīt, ka puisis nu ārstējas slimnīcā Rīgā, tikmēr Tukuma policija ierosinājusi krimināllietu. Notikušais arī vietējai bāriņtiesai var likt mainīt domas par tēvu, kurš jau reiz balansēja kā uz naža asmens, tomēr bērnu aprūpes tiesības saglabāja.

Emocionālu vectēva Visvalža stāstu skatieties sižetā! Viņš saka, ka cīnīsies līdz pēdējam elpas vilcienam, lai dabūtu aiz restēm Rustamu – tieši tā sauc vainīgo.

Avots: http://brivbridis.lv/kaada-cigaanu-gimene-tukuma-puse-noticis-sokejoss-noziegums/

Sociala Krize

 

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.