Ekonomika
Komunikācija
Politika
Socioloģija
Sociālā politika un sociālais darbs
Tiesības
Rīga
RSU
2012
Krīzes perioda kriminogēnās tendences Latvijā
Andrejs Vilks
Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte
Kopsavilkums
Sociāli ekonomiskā, politiskā, finansiālā krīze ir ietekmējusi arī tiesisko sistēmu un tās elementus.
Viens no tiesiskās sistēmas efektīvas funkcionēšanas indikatoriem ir tiesībpārkāpumu līmenis, to
dinamika un struktūra. Tiesībpārkāpumu līmenis visizteiktāk atspoguļojas kriminoloģiska rakstura
rādītājos. Veicot iepriekšēju kriminogēno tendenču analīzi Latvijā krīzes periodā (2008–2011), var izdarīt
visai savdabīgus un pretrunīgus secinājumus. Rakstā tiek dziļāk analizētas kriminogēnās tendences valstī
krīzes periodā, apskatīti faktori, kuri to nosaka, kā arī sniegts ieskats veicamajos pasākumos cilvēkdrošības
pilnīgākā nodrošināšanā un cīņā ar noziedzību.
Atslēgvārdi: kriminogēnās tendences, krīzes periods, likumpārkāpumi, organizētā noziedzība,
noziedzība, noziedzības apkarošanas valsts programma, noziedzības faktori.
Darba mērķis un metodes
Mērķis – apzināt pašreizējās globālās ekonomiskās, finansiālās, sociālās krīzes ietekmi uz kriminogēnajiem
procesiem Latvijā, tajā skaitā noziedzības stāvokli, dinamiku un struktūru, atsevišķiem noziedzīgo
nodarījumu veidiem un formām, organizētās noziedzības apkarošanas perspektīvām.
Darbā izmantojamās metodes – krīzes perioda kriminogēno tendenču analīze Latvijā ir balstīta uz
statistikas datu analīzes metodi, juridiskās literatūras un interneta resursos pieejamo materiālu analīzi.
Rezultāti
Sakarā ar to, ka krīzes periods vēl pilnībā nav pārvarēts, kriminogēno tendenču analīze nevar būt
pabeigta pilnīgi. Līdz ar to raksta autors operē tikai ar pašreizējajiem materiāliem. Kriminālās statistikas
datu analīze liecina, ka globālās krīzes apstākļos, neskatoties uz tiesību aizsardzības iestāžu resursu
un potenciāla samazināšanos, reģistrētais noziedzīgo nodarījumu kopums arī samazinās. Apstiprinās
kriminoloģijas depresīvās teorijas likumsakarības, kuras ir raksturīgas arī citām valstīm.
Kriminogēno tendenču raksturojums. Kopš Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā kriminogēnie
procesi Baltijā kopumā ir visai pretrunīgi. Tā reģistrētā noziedzīgo nodarījumu kopums Igaunijā
un Lietuvā kopumā ir samazinājies aptuveni 5–8 procentu ietvaros. Arī globālās krīzes periodā Baltijas
valstīs noziedzības tendences bija atšķirīgas. Latvijā līdz 2008. gadam bija vērojams kopējais noziedzības
pieaugums, bet no 2008. gada tās kritums. Zināmā mērā noziedzības samazināšanās, samazinoties
cilvēku ienākumiem un eksistences līdzekļiem, parāda pretrunu sabiedrību raksturojošajos sociālajos un
kriminoloģiskajos rādītājos. Pēc būtības šāda pretruna nevarētu būt vai arī vieni no rādītājiem – sociālie
vai kriminālstatistiskie – nav objektīvi. Iedzīvotāju ienākumu, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu potenciāla
samazināšanās var liecināt tikai par tiesiskuma krīzi [8, 140].
ZRaksti / RSU
2011
247
T iesības
Pēdējos gados, sākoties krīzei, reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits valstīs samazinās. 2009. gadā
Latvijā reģistrēti 56 748 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2008. gadā. 2010. gadā
noziedzība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās vēl par 9,9%. Iespējamā prognoze, ka, saasinoties
ekonomiskai situācijai, pieaugs noziedzība nav apstiprinājusies. Tomēr noziedzības samazināšanās nav
objektīva un reāla.
Sabiedriskajai drošībai ir svarīgi ne tikai skaitļi, bet arī katra indivīda sajūta, kā un kādā veidā
tiks aizsargāta drošība ekonomiski sarežģītajos apstākļos, cik lielā mērā to ir spējīga garantēt valsts, cik
jāpaļaujas katram pašam uz saviem spēkiem. Latvijā pašreiz vidēji tiek atklāts katrs trešais reģistrētais
noziegums. Valstī ir stabils ekonomiskās noziedzības līmenis, kas atspoguļo ekonomiskās un finanšu
policijas struktūru aktivitātes līmeni. Tajā pašā laikā ir jāatzīmē, ka augsts ir nereģistrētās (latentās)
noziedzības līmenis. Kā liecina agrāk veiktie kriminoloģiskie pētījumi un ekspertu aptaujas rezultāti,
kopumā tiesībaizsardzības iestādēs tiek fiksēts 10–15% no valstī reāli izdarītajiem noziegumiem. Augstais
latentās noziedzības līmenis ir saistīts ar noziedznieku un kriminālo struktūru augsto profesionalitāti,
iedzīvotāju inertumu, neziņojot par nodarījumiem, kā arī bailes no turpmākajiem apdraudējumiem.
Taču tajā paša laikā ir jāatzīst, ka būtiskākie faktori, kuri determinē noziedzību ir mainījušies
pietiekoši krasi: ir pieaudzis narkotisko vielu un alkohola patēriņš, palielinājies ēnu un nereģistrētās
ekonomikas līmenis utt. Iedzīvotāji, kurus neapmierināja darba tirgus un apmaksas sistēma masveidīgi
ir izbraukuši uz ārvalstīm. Valstī ir jūtams kvalitatīva darbaspēka trūkums celtniecībā, pārstrādes
nozarēs utt.
Noziedzīgu nodarījumu skaitliskais raksturs neliecina par kritiski bīstamām tendencēm [1].
1. attēlā parādīts, kāds bija Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits no 2000. līdz 2010. gadam.
1. attēls. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā 2000.–2010. gadā [7]
The number of registered offences in Latvia, 2000–2010 [7]
Noziegumu skaits, n
20 000
10 000
0
30 000
40 000
60 000
50 000
70 000
Gads
2001
51 082
2003
59 034
2005
51 435
2000 2002
49 328
2004
62 173
2007
55 620
2009
56 748
2006 2008
57 475
2010
51 108
62 328
50 199
Eksperti atzīmēja, ka perspektīvā 2009. gada rudenī un arī 2010. gadā krīzes saasināšanās laikā
būs vērojama aktīva kriminālo aktivitāšu palielināšanās [6].
Statistikas dati liecina par to, ka nav pamatots viedoklis par to, ka ekonomiskās krīzes laikā
palielinās izdarīto noziedzīgu nodarījumu skaits valstī. Vismaz šādu secinājumu var izdarīt, pamatojoties
uz Latvijas statistikas datiem.
Analizējot statistikas datus par kopumā reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nepieciešams
fiksēto nodarījumu skaitu attiecināt pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas pēdējos gados strauji samazinās.
Noziedzības koeficienta analīze uz 10 000 iedzīvotāju, parāda, ka atbilstošs rādītājs nesamazinās tik
strauji kā reģistrēto nodarījumu skaits (sk. 2. att.).
Ekonomiskās krīzes apstākļos, pasliktinoties iedzīvotāju labklājības līmenim, pasliktinās arī psiholoģiskā
attieksme pret tagadni un nākotni. Daudzi mēģina atrast pozitīvo emociju aizvietojumu narkotikās.
Ekonomiskās krīzes apstākļos narkotisko vielu lietošana, glabāšana un realizāciju pieaug visā pasaulē,
kaut gan, analizējot šos datus, analītiķi to nesaista ar ekonomiskās krīzes apstākļiem. Kā liecina pasaules
statikas dati, narkotikas lieto galvenokārt ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 65 gadiem.
ZRaksti / RSU
2011
248
T iesības
Latvijā veidojās aizvien vairāk organizētas grupas, kuras kultivē narkotiskos augus (marihuānu), organizē
pagrīdes laboratorijas psihoaktīvo vielu izgatavošanai, formējās loģistikas struktūras, nodrošinot kokaīna
tranzītu no Dienvidamerikas, sintētisko narkotisko vielu pārvadāšanai no Nīderlandes un Polijas,
narkotiku realizācijai emigrantu no Latvijas vai Austrumeiropas valstīm reģionos, kur viņi (emigranti)
ir nodarbināti vai dzīvo. Narkokriminalitāte Latvijā gūst aizvien lielāku izplatību (sk. 3. att.).
Narkonoziedzības samazinājums 2009. un 2010. gadā ir saistīts ar nepietiekamajiem policijas resursiem,
lai veiktu operatīvās izziņas pasākumus vai arī nepieciešamās ķīmiskās un bioloģiskās ekspertīzes.
2010. gadā Latvijā tiek likvidēts Narkotiku apkarošanas birojs (NAB), zināmā mērā atbilstošas funkcijas
nodod Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei (ONAP). Tomēr jāatzīst, ka minētais solis ir saistīts
ar to, ka Latvijas Valsts policijas 2010. gadā finansējums tiek samazināts aptuveni par 1,3 miljoniem EUR.
2. attēls. Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju Latvijā 1990.–2010. gadā [5]
The number of offences per 10 000 inhabitants in Latvia, 1990–2010 [5]
Noziegumu skaits, n
100
50
0
150
200
300
250
Gads
1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010
158
206
158
237
184
152
212
155
130
211
269 272
223 224
254
226
252 244
217
163 152
3. attēls. 2000.–2010. gadā Latvijā reģistrēto narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai
realizēšana [3]
The registered number of cases of illegal production, storing or realization of narcotics. 2000–2010 [3]
Gadījumu skaits, n
1000
500
0
1500
2000
3000
2500
Gads
2001
830
2003
997
2005
1049
2000 2002
629
2004
1148
2007
1434
2009
2307
2006 2008
2512
2010
2189
997
655
Ekonomiskās krīzes ietekme uz stāvokli organizētās noziedzības jomā. Eksperti atzīst, ka globālās
krīzes apstākļos palielinās ēnu un kriminālās ekonomikas sektors (samazinās saimnieciskās sfēras
kontroles struktūru potenciāls un iespējas), kur būtiska nozīme ir organizētām kriminālām grupām.
Konceptuāli var atzīt, ka krīzes apstākļos un dezorganizētā sabiedrībā vienīgie un pilnīgākie organizētības
elementi ir raksturīgi tikai organizētām kriminālām struktūrām. Tās ir izteikti mērķtiecīgas, aktīvas,
tendētas uz jaunu darbības sfēru un formu apgūšanu. Tomēr organizētās noziedzības funkcionēšana un
noturīgo kriminālo struktūru aktivitātes ir saistītas ne tikai ar finansiāli ekonomisko krīzi. Organizētās
noziedzīgās grupas Latvijā veidojās un attīstījās līdztekus valsts ekonomiskajai izaugsmei. Operatīvo
dienestu speciālisti savulaik atzina, ka politiski ekonomiskās pārmaiņas pagājušā gadsimta astoņdesmito
gadu beigās sekmēja arī jaunās noziedzīgi orientētās struktūras, kuras bija tendētas organizētajā
kriminālajā vidē nomainīt valdošos “likumīgos zagļus” un citas autoritātes. Kardinālas pārmaiņas notika
ne tikai politiskajā un saimnieciskajā vidē, bet arī kriminālajā. Autoritārā politiskā režīma nomaiņa
ZRaksti / RSU
2011
249
T iesības
ar demokrātisko un neoliberālo, īpašuma formu transformācija, valsts pārvaldes sistēmas veidošana
atbilstoši demokrātiskas pārvaldes principiem utt., sekmēja jaunu krimināli aktīvu struktūru iesaistīšanos
sabiedriskā (bijušā sociālistiskā) īpašuma izlaupīšanā un privatizācijā (“prihvatizēšanā”); jaunu pārvaldes
struktūru izveide u. c. sekmēja kriminālo struktūru materiāli finansiālo nostiprināšanos, uzņēmumu un
citu daļēji legālu struktūru izveidi uz kriminālu resursu bāzes, īpašuma pārdali, izmantojot noziedzīgus
paņēmienus un formas, kas izraisīja reketa un spridzināšanu vilni. Līdz ar jauno politisko kārtību
veidojās arī jaunās kriminālās tradīcijas. Minētajam noturīgajam attiecību modelim, kurš savu nozīmi
nav zaudējis arī pašreizējajā krīzes periodā, bija raksturīgs noziedzīgo struktūru aizvien plašāku sfēru
apgūšana, kā arī visai sekmīgi centieni iekarot leģimitīvo ekonomisko, finansiālo un arī politisko vidi,
gūt ietekmi legālajā jomā. Ne mazāk interesanti ir tas, ka legālās ekonomiskās un pārvaldes struktūras,
nodrošinot savu darbību un nepieciešamo ienākumu ieguvi, aizvien plašāk sāka izmantot prettiesiskus
un kriminālus paņēmienus un līdzekļus. Vēlākajā laika periodā atbilstošas jaunās kriminālās tradīcijas
un attiecīgās struktūras, izmantojot ne tikai pietiekoši lielos materiāli finansiālos uzkrājumus, iegūtos un
attīstītos jaunos kontaktus, nenovērtējamo pieredzi, nostiprinājās publiskajā vidē.
Organizētās noziedzības apkarošanas jomā Latvijā tiek nostiprināts noziegumu apkarošanas proaktīvais
darba princips – no informācijas par personām un noziedzīgām grupām iegūšanas un izvērtēšanas
līdz noziegumu atklāšanai. Valstī pastiprināta uzmanība tika pievērsta narkotiku nelegālās aprites, cilvēku
tirdzniecības, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas, kontrabandas, kā vienām no galvenajām
organizētās noziedzības izpausmju formām, apkarošanai, īpaši starptautiskajā mērogā.
Latvijā cīņu ar organizēto noziedzību veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes
(GKrPP) Organizētās noziedzības pārvalde (ONAP). Balstoties uz minētās struktūras rīcībā esošo informāciju,
var secināt, ka pēdējā laikā ir iezīmējusies tendence, ka personas, kuras agrāk bija saistītas ar
organizēto noziedzību, ekonomikas un brīvā tirgus uzplaukuma laikā pievērsās legālam un likumīgam
biznesam. Tomēr finansiālās krīzes un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ atgriežas pie
organizēto noziedzīgo darbību veikšanas. Neskatoties uz to, ka organizētās noziedzības grupas cenšas
darboties patstāvīgi valsts teritorijā, tās arī intensīvi meklē un dibina kontaktus ar Krievijas un citu valstu
organizētās noziedzības pārstāvjiem. ONAP operatīvā darbība galvenokārt ir virzīta uz noziedzīgo grupu
noteikšanu, to dalībnieku un savstarpējo sakaru apzināšanu, kā arī tiek veiktas izmeklēšanas un operatīvās
darbības, kas vērstas uz organizēto noziedzīgo grupu izjaukšanu un to dalībnieku aizturēšanu par
izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Latvijas organizētās kriminālās grupas uztur visciešākos kontaktus ar Krievijas kriminālajām
struktūrām. Vienlaicīgi, Latvijai aizvien intensīvāk ieejot Eiropas un pasaules ekonomiskajā vidē, attīstot
sociālos un politiskos kontaktus, pastāvot intensīviem migrācijas procesiem, nacionālās un transnacionālās
grupas darbojās arī Vecās pasaules attīstītajās valstīs (Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Itālijā,
Izraēlā u. c.). Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka Latvijas noziedzība
joprojām ir finansiāli atkarīga no Krievijas noziedzīgajiem grupējumiem, kas kontrolē narkotiku, ieroču,
degvielas kontrabandas ieplūšanu Latvijā un zagtu vērtību nonākšanu Krievijā. Zagtās mašīnas no
Latvijas galvenokārt nonāk Krievijā, kur ir daudz plašāks nelegālais tirgus. Latvijā nezog mašīnas, lai
tās nogādātu, piemēram, Vācijā, bet otrādi – Vācijā zagtas mašīnas caur Latviju nogādā Krievijā. “Mūsu
austrumu kaimiņzemē joprojām ir tā saucamās kriminālās autoritātes, kas ne tikai vēro noziedzības
procesus Latvijā un citviet Eiropā, bet arī izšķir strīdus, ja tādi radušies Latvijas un citu Eiropas noziedzīgu
grupējumu starpā. Konfliktu risināšanai Krievijas noziedzības līderi būtībā ir kā tiesneši, kuru spriedums
turklāt nav pārsūdzams”, atzīst I. Ķuzis [4].
Ekonomiskās krīzes apstākļos mainās indivīdu uzvedība un tās izpausmes formas. Neskatoties
uz to, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās tiešā veidā nepaaugstina risku veikt vardarbīgus
noziegumus, ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā novērojamas šādas tendences:
• samazinās kopējais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits;
• samazinās vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu skaits;
• palielinās reģistrēto īpašuma zādzību skaits;
• samazinās reģistrēto huligānismu skaits;
ZRaksti / RSU
2011
250
T iesības
• palielinās kontrabandas gadījumu skaits;
• palielinās noziedzīgo nodarījumu skaits tautsaimniecībā;
• ekonomiskās krīzes apstākļos noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu kopskaitā samazinās
nepilngadīgo izdarītie un reģistrētie noziedzīgie nodarījumi.
Latvijā ekonomiskās krīzes apstākļos, palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem
un tabakas izstrādājumiem, pieaugs kontrabandu skaits un veicinās nelegālo alkoholisko dzērienu
un tabakas izstrādājumu izplatīšanu. Tas nedos nekādu labumu Latvijas ekonomikai, tikai nodarīs vēl
lielākus finansiālus zaudējumus tautsaimniecībai.
Latvijā, vadoties pēc Eiropas Savienības rekomendācijām, nodokļu politika jāīsteno, lai izmaiņas
normatīvajos aktos minimāli skartu tiešo nodokļu palielināšanos.
Organizētās noziedzības attīstības tendences un tās apkarošanas perspektīvas. Finansiālās krīzes
apstākļos, kā arī sakarā ar to, ka Latvijā 2011. gadā pieauga fizisko un juridisko personu nodokļu slogs
(pievienotās vērtības (PVN), akcīzes un sociālais nodoklis), veidojās nepietiekoši pievilcīga ekonomiskā
un sociālā vide, kas veicināja izvairīšanos no nodokļu maksājumiem, ēnu un kriminālā tautsaimniecības
sektora palielināšanos, – organizētās noziedzīgās aktivitātes nebūt nesamazināsies. Eksperti atzīmē,
ka palielināsies organizētās preču kontrabandas izpausmes (enerģētisko resursu, tajā skaitā degvielas,
kura Latvijā ražota netiek; tabakas, alkohola, medikamentozo preparātu); sakarā ar nepietiekošo darba
tirgu, turpināsies organizētā nelegālā migrācija. Nelegālā migrācija attīstīsies divos savstarpēji saistītos
virzienos: pirmkārt, ekonomiski aktīvās Latvijas iedzīvotāju daļas izbraukšana uz Eiropas attīstītajām
valstīm, tajā skaitā gūstot ienākumus, neslēdzot atbilstošus līgumus ar darba devējiem, nelikumīgi uzturoties
ārvalstīs, nepamatoti saņemot sociālos pabalstus vai arī slēdzot fiktīvas laulības, kā arī iesaistoties
kriminālo struktūru darbībā; otrkārt, atjaunojot nepieciešamos cilvēkresursus un darbaspēku no nelegālo
migrantu vidus, kuri Latvijā ieplūdīs no mazāk attīstītajām valstīm.
Policija, neskatoties uz to, ka uz šo struktūru pleciem gulstas atbildība par valsts iekšējo un
katra cilvēka drošību, ir palikusi pabērnu un bāreņu lomā, ņemot vērā strādājošo minimālo atalgojumu,
paaugstinātos darba riska apstākļus, absolūti nepietiekamās sociālās garantijas un niecīgo materiāli
tehnisko nodrošinājumu
Atzīmēsim arī, mūsuprāt, būtiskāko saistībā ar resora vadību. Iekšlietu ministrijā pašreiz tomēr ir
izstrādāta, apspriesta un Ministru kabinetā akceptēta iekšlietu sistēmas attīstības stratēģija. Vienlaicīgi ir
arī jāatzīst, ka valstī nav sagatavota un nedarbojas noziedzības novēršanas un apkarošanas, kā arī sabiedriskās
drošības nodrošināšanas koncepcija. Kā to pilnīgi pamatoti atzīst profesors V. Zahars, pašreizējais
Latvijas kriminālpolitikas koncepts ir novecojis [9, 17]. Ir jāveido jauna kriminālās justīcijas sistēma [2].
Efektīvākai cīņai ar noziedzību, tajā skaitā, lai mērķtiecīgāk veiktu organizēto kriminālo grupu
izstrādi, Latvijā pašreiz tiek veidots vienotais nacionālais kriminālizlūkošanas modelis (KIM). Neapšaubāmi,
ka KIM varētu būt efektīvs stratēģiskais un operatīvi taktiskais instruments rezultatīvai cīņai ar
noziedzīgiem nodarījumiem, īpaši organizēto un pārrobežu noziedzību. KIM izstrāde un ieviešana praksē
ir saistīta ar to, ka atsevišķos gadījumos konstatēta dažāda operatīvo dienestu kompetences interpretācija,
kā arī neefektīva informācijas apmaiņa.
Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izstrāde un ieviešana ir saistīta ar vienu no Eiropas Savienības
(ES) prioritātēm – Eiropas kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanu, nodrošinot augstu kriminālizlūkošanas
kvalitātes standartu. Minētais modelis paredz vienotu metodoloģiju, kura jāievēro visām
ES dalībvalstīm un aģentūrām, īpaši Eiropolam, ar mērķi nodrošināt efektīvu informācijas plūsmu starp
tiesībaizsardzības iestādēm organizētās un pārrobežu noziedzības apkarošanā.
Secinājumi
Jebkuras valsts ekonomikai piemīt gan izaugsmes, gan lejupslīdes tendences. Ekonomiskās krīzes
apstākļos indivīdu uzvedība var būt prognozējama, līdz ar ko valsts var veikt attiecīgus pasākumus
noziedzības apkarošanai ekonomiskās krīzes apstākļos. Ekonomiskās krīzes apstākļos vairākās pasaules
ZRaksti / RSU
2011
251
T iesības
valstīs palielinās ēnu ekonomikas līmenis., kā arī novērojamas noziedzības stāvokļa un struktūras
likumsakarīgas eskalācijas tendences. Tiesību aizsardzības iestādēm būtu nepieciešams izstrādāt
atgriezeniskās saites mehānismu, apzinot, cik efektīvi ir veiktie pasākumi noziedzības novēršanas jomā
vai tie sasniedz plānotos mērķus un izvirzītos uzdevumus.
Literatūra
1. Ģenerālprokurora J. Maizīša pārskats par prokuratūras darbu 2009. gadā // www.prokuratura.lv
2. Judins A. Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti // Jurista vārds, 20.04.2010; 16.
3. Latvijā 2000.–2010. gadā reģistrēta narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana // http://
data.csb.gov.lv/dialog/Saveshow.asp (sk. 25.05.2010.).
4. Latvijas noziedzības vidē joprojām pastāvot liela Krievijas noziedzības ietekme //http://www.diena.lv/lat/politics/
sabiedriba/latvijas-noziedzibas-vide-joprojam-pastavot-liela-krievijas-noziedzibas-ietekme
5. Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem // http://data.csb.gov.lv/dialog/Saveshow.asp (sk. 10.10.2011.).
6. Politoloģe Ostrovska: tukša vieta Latvijā nepaliks // http://www.tvnet.lv/onlinetv/lzk/minutes/article.php?id=342825
7. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā 2000.–2010. gados // www.prokuratura.lv
8. Vilks A. Globālā sabiedrības krīze un kriminalitātes eskalācijas tendences / Starptautisko rakstu krājums “Globālā
krīze: kriminālo realitāšu aprises”. – Rīga, 2009.
9. Zahars V. Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija. – Daugavpils Universitāte, 2011. – 17 lpp.