Zinātniskie raksti 2011

 Ekonomika Komunikācija Politika Socioloģija Sociālā politika un sociālais darbs Tiesības 

Rīga RSU 2012


Krīzes perioda kriminogēnās tendences Latvijā

 Andrejs Vilks

 Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte

 Kopsavilkums 

Sociāli ekonomiskā, politiskā, finansiālā krīze ir ietekmējusi arī tiesisko sistēmu un tās elementus. Viens no tiesiskās sistēmas efektīvas funkcionēšanas indikatoriem ir tiesībpārkāpumu līmenis, to dinamika un struktūra. Tiesībpārkāpumu līmenis visizteiktāk atspoguļojas kriminoloģiska rakstura rādītājos. Veicot iepriekšēju kriminogēno tendenču analīzi Latvijā krīzes periodā (2008–2011), var izdarīt visai savdabīgus un pretrunīgus secinājumus. Rakstā tiek dziļāk analizētas kriminogēnās tendences valstī krīzes periodā, apskatīti faktori, kuri to nosaka, kā arī sniegts ieskats veicamajos pasākumos cilvēkdrošības pilnīgākā nodrošināšanā un cīņā ar noziedzību. Atslēgvārdi: kriminogēnās tendences, krīzes periods, likumpārkāpumi, organizētā noziedzība, noziedzība, noziedzības apkarošanas valsts programma, noziedzības faktori. Darba mērķis un metodes Mērķis – apzināt pašreizējās globālās ekonomiskās, finansiālās, sociālās krīzes ietekmi uz kriminogēnajiem procesiem Latvijā, tajā skaitā noziedzības stāvokli, dinamiku un struktūru, atsevišķiem noziedzīgo nodarījumu veidiem un formām, organizētās noziedzības apkarošanas perspektīvām. Darbā izmantojamās metodes – krīzes perioda kriminogēno tendenču analīze Latvijā ir balstīta uz statistikas datu analīzes metodi, juridiskās literatūras un interneta resursos pieejamo materiālu analīzi. Rezultāti Sakarā ar to, ka krīzes periods vēl pilnībā nav pārvarēts, kriminogēno tendenču analīze nevar būt pabeigta pilnīgi. Līdz ar to raksta autors operē tikai ar pašreizējajiem materiāliem. Kriminālās statistikas datu analīze liecina, ka globālās krīzes apstākļos, neskatoties uz tiesību aizsardzības iestāžu resursu un potenciāla samazināšanos, reģistrētais noziedzīgo nodarījumu kopums arī samazinās. Apstiprinās kriminoloģijas depresīvās teorijas likumsakarības, kuras ir raksturīgas arī citām valstīm. Kriminogēno tendenču raksturojums. Kopš Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā kriminogēnie procesi Baltijā kopumā ir visai pretrunīgi. Tā reģistrētā noziedzīgo nodarījumu kopums Igaunijā un Lietuvā kopumā ir samazinājies aptuveni 5–8 procentu ietvaros. Arī globālās krīzes periodā Baltijas valstīs noziedzības tendences bija atšķirīgas. Latvijā līdz 2008. gadam bija vērojams kopējais noziedzības pieaugums, bet no 2008.  gada tās kritums. Zināmā mērā noziedzības samazināšanās, samazinoties cilvēku ienākumiem un eksistences līdzekļiem, parāda pretrunu sabiedrību raksturojošajos sociālajos un kriminoloģiskajos rādītājos. Pēc būtības šāda pretruna nevarētu būt vai arī vieni no rādītājiem – sociālie vai kriminālstatistiskie – nav objektīvi. Iedzīvotāju ienākumu, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu potenciāla samazināšanās var liecināt tikai par tiesiskuma krīzi [8, 140]. ZRaksti / RSU 2011 247 T iesības Pēdējos gados, sākoties krīzei, reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits valstīs samazinās. 2009. gadā Latvijā reģistrēti 56 748 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 1,3% mazāk nekā 2008.  gadā. 2010.  gadā noziedzība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājās vēl par 9,9%. Iespējamā prognoze, ka, saasinoties ekonomiskai situācijai, pieaugs noziedzība nav apstiprinājusies. Tomēr noziedzības samazināšanās nav objektīva un reāla. Sabiedriskajai drošībai ir svarīgi ne tikai skaitļi, bet arī katra indivīda sajūta, kā un kādā veidā tiks aizsargāta drošība ekonomiski sarežģītajos apstākļos, cik lielā mērā to ir spējīga garantēt valsts, cik jāpaļaujas katram pašam uz saviem spēkiem. Latvijā pašreiz vidēji tiek atklāts katrs trešais reģistrētais noziegums. Valstī ir stabils ekonomiskās noziedzības līmenis, kas atspoguļo ekonomiskās un finanšu policijas struktūru aktivitātes līmeni. Tajā pašā laikā ir jāatzīmē, ka augsts ir nereģistrētās (latentās) noziedzības līmenis. Kā liecina agrāk veiktie kriminoloģiskie pētījumi un ekspertu aptaujas rezultāti, kopumā tiesībaizsardzības iestādēs tiek fiksēts 10–15% no valstī reāli izdarītajiem noziegumiem. Augstais latentās noziedzības līmenis ir saistīts ar noziedznieku un kriminālo struktūru augsto profesionalitāti, iedzīvotāju inertumu, neziņojot par nodarījumiem, kā arī bailes no turpmākajiem apdraudējumiem. Taču tajā paša laikā ir jāatzīst, ka būtiskākie faktori, kuri determinē noziedzību ir mainījušies pietiekoši krasi: ir pieaudzis narkotisko vielu un alkohola patēriņš, palielinājies ēnu un nereģistrētās ekonomikas līmenis utt. Iedzīvotāji, kurus neapmierināja darba tirgus un apmaksas sistēma masveidīgi ir izbraukuši uz ārvalstīm. Valstī ir jūtams kvalitatīva darbaspēka trūkums celtniecībā, pārstrādes nozarēs utt. Noziedzīgu nodarījumu skaitliskais raksturs neliecina par kritiski bīstamām tendencēm [1]. 1. attēlā parādīts, kāds bija Latvijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits no 2000. līdz 2010. gadam. 1. attēls. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā 2000.–2010. gadā [7] The number of registered offences in Latvia, 2000–2010 [7] Noziegumu skaits, n 20 000 10 000 0 30 000 40 000 60 000 50 000 70 000 Gads 2001 51 082 2003 59 034 2005 51 435 2000 2002 49 328 2004 62 173 2007 55 620 2009 56 748 2006 2008 57 475 2010 51 108 62 328 50 199 Eksperti atzīmēja, ka perspektīvā 2009. gada rudenī un arī 2010. gadā krīzes saasināšanās laikā būs vērojama aktīva kriminālo aktivitāšu palielināšanās [6]. Statistikas dati liecina par to, ka nav pamatots viedoklis par to, ka ekonomiskās krīzes laikā palielinās izdarīto noziedzīgu nodarījumu skaits valstī. Vismaz šādu secinājumu var izdarīt, pamatojoties uz Latvijas statistikas datiem. Analizējot statistikas datus par kopumā reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nepieciešams fiksēto nodarījumu skaitu attiecināt pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas pēdējos gados strauji samazinās. Noziedzības koeficienta analīze uz 10 000 iedzīvotāju, parāda, ka atbilstošs rādītājs nesamazinās tik strauji kā reģistrēto nodarījumu skaits (sk. 2. att.). Ekonomiskās krīzes apstākļos, pasliktinoties iedzīvotāju labklājības līmenim, pasliktinās arī psiholoģiskā attieksme pret tagadni un nākotni. Daudzi mēģina atrast pozitīvo emociju aizvietojumu narkotikās. Ekonomiskās krīzes apstākļos narkotisko vielu lietošana, glabāšana un realizāciju pieaug visā pasaulē, kaut gan, analizējot šos datus, analītiķi to nesaista ar ekonomiskās krīzes apstākļiem. Kā liecina pasaules statikas dati, narkotikas lieto galvenokārt ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 65 gadiem. ZRaksti / RSU 2011 248 T iesības Latvijā veidojās aizvien vairāk organizētas grupas, kuras kultivē narkotiskos augus (marihuānu), organizē pagrīdes laboratorijas psihoaktīvo vielu izgatavošanai, formējās loģistikas struktūras, nodrošinot kokaīna tranzītu no Dienvidamerikas, sintētisko narkotisko vielu pārvadāšanai no Nīderlandes un Polijas, narkotiku realizācijai emigrantu no Latvijas vai Austrumeiropas valstīm reģionos, kur viņi (emigranti) ir nodarbināti vai dzīvo. Narkokriminalitāte Latvijā gūst aizvien lielāku izplatību (sk. 3. att.). Narkonoziedzības samazinājums 2009. un 2010. gadā ir saistīts ar nepietiekamajiem policijas resursiem, lai veiktu operatīvās izziņas pasākumus vai arī nepieciešamās ķīmiskās un bioloģiskās ekspertīzes. 2010. gadā Latvijā tiek likvidēts Narkotiku apkarošanas birojs (NAB), zināmā mērā atbilstošas funkcijas nodod Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei (ONAP). Tomēr jāatzīst, ka minētais solis ir saistīts ar to, ka Latvijas Valsts policijas 2010. gadā finansējums tiek samazināts aptuveni par 1,3 miljoniem EUR. 2. attēls. Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotāju Latvijā 1990.–2010. gadā [5] The number of offences per 10 000 inhabitants in Latvia, 1990–2010 [5] Noziegumu skaits, n 100 50 0 150 200 300 250 Gads 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 158 206 158 237 184 152 212 155 130 211 269 272 223 224 254 226 252 244 217 163 152 3. attēls. 2000.–2010. gadā Latvijā reģistrēto narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana [3] The registered number of cases of illegal production, storing or realization of narcotics. 2000–2010 [3] Gadījumu skaits, n 1000 500 0 1500 2000 3000 2500 Gads 2001 830 2003 997 2005 1049 2000 2002 629 2004 1148 2007 1434 2009 2307 2006 2008 2512 2010 2189 997 655 Ekonomiskās krīzes ietekme uz stāvokli organizētās noziedzības jomā. Eksperti atzīst, ka globālās krīzes apstākļos palielinās ēnu un kriminālās ekonomikas sektors (samazinās saimnieciskās sfēras kontroles struktūru potenciāls un iespējas), kur būtiska nozīme ir organizētām kriminālām grupām. Konceptuāli var atzīt, ka krīzes apstākļos un dezorganizētā sabiedrībā vienīgie un pilnīgākie organizētības elementi ir raksturīgi tikai organizētām kriminālām struktūrām. Tās ir izteikti mērķtiecīgas, aktīvas, tendētas uz jaunu darbības sfēru un formu apgūšanu. Tomēr organizētās noziedzības funkcionēšana un noturīgo kriminālo struktūru aktivitātes ir saistītas ne tikai ar finansiāli ekonomisko krīzi. Organizētās noziedzīgās grupas Latvijā veidojās un attīstījās līdztekus valsts ekonomiskajai izaugsmei. Operatīvo dienestu speciālisti savulaik atzina, ka politiski ekonomiskās pārmaiņas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās sekmēja arī jaunās noziedzīgi orientētās struktūras, kuras bija tendētas organizētajā kriminālajā vidē nomainīt valdošos “likumīgos zagļus” un citas autoritātes. Kardinālas pārmaiņas notika ne tikai politiskajā un saimnieciskajā vidē, bet arī kriminālajā. Autoritārā politiskā režīma nomaiņa ZRaksti / RSU 2011 249 T iesības ar demokrātisko un neoliberālo, īpašuma formu transformācija, valsts pārvaldes sistēmas veidošana atbilstoši demokrātiskas pārvaldes principiem utt., sekmēja jaunu krimināli aktīvu struktūru iesaistīšanos sabiedriskā (bijušā sociālistiskā) īpašuma izlaupīšanā un privatizācijā (“prihvatizēšanā”); jaunu pārvaldes struktūru izveide u. c. sekmēja kriminālo struktūru materiāli finansiālo nostiprināšanos, uzņēmumu un citu daļēji legālu struktūru izveidi uz kriminālu resursu bāzes, īpašuma pārdali, izmantojot noziedzīgus paņēmienus un formas, kas izraisīja reketa un spridzināšanu vilni. Līdz ar jauno politisko kārtību veidojās arī jaunās kriminālās tradīcijas. Minētajam noturīgajam attiecību modelim, kurš savu nozīmi nav zaudējis arī pašreizējajā krīzes periodā, bija raksturīgs noziedzīgo struktūru aizvien plašāku sfēru apgūšana, kā arī visai sekmīgi centieni iekarot leģimitīvo ekonomisko, finansiālo un arī politisko vidi, gūt ietekmi legālajā jomā. Ne mazāk interesanti ir tas, ka legālās ekonomiskās un pārvaldes struktūras, nodrošinot savu darbību un nepieciešamo ienākumu ieguvi, aizvien plašāk sāka izmantot prettiesiskus un kriminālus paņēmienus un līdzekļus. Vēlākajā laika periodā atbilstošas jaunās kriminālās tradīcijas un attiecīgās struktūras, izmantojot ne tikai pietiekoši lielos materiāli finansiālos uzkrājumus, iegūtos un attīstītos jaunos kontaktus, nenovērtējamo pieredzi, nostiprinājās publiskajā vidē. Organizētās noziedzības apkarošanas jomā Latvijā tiek nostiprināts noziegumu apkarošanas proaktīvais darba princips – no informācijas par personām un noziedzīgām grupām iegūšanas un izvērtēšanas līdz noziegumu atklāšanai. Valstī pastiprināta uzmanība tika pievērsta narkotiku nelegālās aprites, cilvēku tirdzniecības, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas, kontrabandas, kā vienām no galvenajām organizētās noziedzības izpausmju formām, apkarošanai, īpaši starptautiskajā mērogā. Latvijā cīņu ar organizēto noziedzību veic Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Organizētās noziedzības pārvalde (ONAP). Balstoties uz minētās struktūras rīcībā esošo informāciju, var secināt, ka pēdējā laikā ir iezīmējusies tendence, ka personas, kuras agrāk bija saistītas ar organizēto noziedzību, ekonomikas un brīvā tirgus uzplaukuma laikā pievērsās legālam un likumīgam biznesam. Tomēr finansiālās krīzes un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ atgriežas pie organizēto noziedzīgo darbību veikšanas. Neskatoties uz to, ka organizētās noziedzības grupas cenšas darboties patstāvīgi valsts teritorijā, tās arī intensīvi meklē un dibina kontaktus ar Krievijas un citu valstu organizētās noziedzības pārstāvjiem. ONAP operatīvā darbība galvenokārt ir virzīta uz noziedzīgo grupu noteikšanu, to dalībnieku un savstarpējo sakaru apzināšanu, kā arī tiek veiktas izmeklēšanas un operatīvās darbības, kas vērstas uz organizēto noziedzīgo grupu izjaukšanu un to dalībnieku aizturēšanu par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Latvijas organizētās kriminālās grupas uztur visciešākos kontaktus ar Krievijas kriminālajām struktūrām. Vienlaicīgi, Latvijai aizvien intensīvāk ieejot Eiropas un pasaules ekonomiskajā vidē, attīstot sociālos un politiskos kontaktus, pastāvot intensīviem migrācijas procesiem, nacionālās un transnacionālās grupas darbojās arī Vecās pasaules attīstītajās valstīs (Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Anglijā, Itālijā, Izraēlā u. c.). Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka Latvijas noziedzība joprojām ir finansiāli atkarīga no Krievijas noziedzīgajiem grupējumiem, kas kontrolē narkotiku, ieroču, degvielas kontrabandas ieplūšanu Latvijā un zagtu vērtību nonākšanu Krievijā. Zagtās mašīnas no Latvijas galvenokārt nonāk Krievijā, kur ir daudz plašāks nelegālais tirgus. Latvijā nezog mašīnas, lai tās nogādātu, piemēram, Vācijā, bet otrādi – Vācijā zagtas mašīnas caur Latviju nogādā Krievijā. “Mūsu austrumu kaimiņzemē joprojām ir tā saucamās kriminālās autoritātes, kas ne tikai vēro noziedzības procesus Latvijā un citviet Eiropā, bet arī izšķir strīdus, ja tādi radušies Latvijas un citu Eiropas noziedzīgu grupējumu starpā. Konfliktu risināšanai Krievijas noziedzības līderi būtībā ir kā tiesneši, kuru spriedums turklāt nav pārsūdzams”, atzīst I. Ķuzis [4]. Ekonomiskās krīzes apstākļos mainās indivīdu uzvedība un tās izpausmes formas. Neskatoties uz to, ka ekonomiskās situācijas pasliktināšanās tiešā veidā nepaaugstina risku veikt vardarbīgus noziegumus, ekonomiskās krīzes apstākļos Latvijā novērojamas šādas tendences: • samazinās kopējais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits; • samazinās vardarbīgo noziedzīgo nodarījumu skaits; • palielinās reģistrēto īpašuma zādzību skaits; • samazinās reģistrēto huligānismu skaits; ZRaksti / RSU 2011 250 T iesības • palielinās kontrabandas gadījumu skaits; • palielinās noziedzīgo nodarījumu skaits tautsaimniecībā; • ekonomiskās krīzes apstākļos noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu kopskaitā samazinās nepilngadīgo izdarītie un reģistrētie noziedzīgie nodarījumi. Latvijā ekonomiskās krīzes apstākļos, palielinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pieaugs kontrabandu skaits un veicinās nelegālo alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu izplatīšanu. Tas nedos nekādu labumu Latvijas ekonomikai, tikai nodarīs vēl lielākus finansiālus zaudējumus tautsaimniecībai. Latvijā, vadoties pēc Eiropas Savienības rekomendācijām, nodokļu politika jāīsteno, lai izmaiņas normatīvajos aktos minimāli skartu tiešo nodokļu palielināšanos. Organizētās noziedzības attīstības tendences un tās apkarošanas perspektīvas. Finansiālās krīzes apstākļos, kā arī sakarā ar to, ka Latvijā 2011. gadā pieauga fizisko un juridisko personu nodokļu slogs (pievienotās vērtības (PVN), akcīzes un sociālais nodoklis), veidojās nepietiekoši pievilcīga ekonomiskā un sociālā vide, kas veicināja izvairīšanos no nodokļu maksājumiem, ēnu un kriminālā tautsaimniecības sektora palielināšanos,  – organizētās noziedzīgās aktivitātes nebūt nesamazināsies. Eksperti atzīmē, ka palielināsies organizētās preču kontrabandas izpausmes (enerģētisko resursu, tajā skaitā degvielas, kura Latvijā ražota netiek; tabakas, alkohola, medikamentozo preparātu); sakarā ar nepietiekošo darba tirgu, turpināsies organizētā nelegālā migrācija. Nelegālā migrācija attīstīsies divos savstarpēji saistītos virzienos: pirmkārt, ekonomiski aktīvās Latvijas iedzīvotāju daļas izbraukšana uz Eiropas attīstītajām valstīm, tajā skaitā gūstot ienākumus, neslēdzot atbilstošus līgumus ar darba devējiem, nelikumīgi uzturoties ārvalstīs, nepamatoti saņemot sociālos pabalstus vai arī slēdzot fiktīvas laulības, kā arī iesaistoties kriminālo struktūru darbībā; otrkārt, atjaunojot nepieciešamos cilvēkresursus un darbaspēku no nelegālo migrantu vidus, kuri Latvijā ieplūdīs no mazāk attīstītajām valstīm. Policija, neskatoties uz to, ka uz šo struktūru pleciem gulstas atbildība par valsts iekšējo un katra cilvēka drošību, ir palikusi pabērnu un bāreņu lomā, ņemot vērā strādājošo minimālo atalgojumu, paaugstinātos darba riska apstākļus, absolūti nepietiekamās sociālās garantijas un niecīgo materiāli tehnisko nodrošinājumu Atzīmēsim arī, mūsuprāt, būtiskāko saistībā ar resora vadību. Iekšlietu ministrijā pašreiz tomēr ir izstrādāta, apspriesta un Ministru kabinetā akceptēta iekšlietu sistēmas attīstības stratēģija. Vienlaicīgi ir arī jāatzīst, ka valstī nav sagatavota un nedarbojas noziedzības novēršanas un apkarošanas, kā arī sabiedriskās drošības nodrošināšanas koncepcija. Kā to pilnīgi pamatoti atzīst profesors V. Zahars, pašreizējais Latvijas kriminālpolitikas koncepts ir novecojis [9, 17]. Ir jāveido jauna kriminālās justīcijas sistēma [2]. Efektīvākai cīņai ar noziedzību, tajā skaitā, lai mērķtiecīgāk veiktu organizēto kriminālo grupu izstrādi, Latvijā pašreiz tiek veidots vienotais nacionālais kriminālizlūkošanas modelis (KIM). Neapšaubāmi, ka KIM varētu būt efektīvs stratēģiskais un operatīvi taktiskais instruments rezultatīvai cīņai ar noziedzīgiem nodarījumiem, īpaši organizēto un pārrobežu noziedzību. KIM izstrāde un ieviešana praksē ir saistīta ar to, ka atsevišķos gadījumos konstatēta dažāda operatīvo dienestu kompetences interpretācija, kā arī neefektīva informācijas apmaiņa. Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa izstrāde un ieviešana ir saistīta ar vienu no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm  – Eiropas kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanu, nodrošinot augstu kriminālizlūkošanas kvalitātes standartu. Minētais modelis paredz vienotu metodoloģiju, kura jāievēro visām ES dalībvalstīm un aģentūrām, īpaši Eiropolam, ar mērķi nodrošināt efektīvu informācijas plūsmu starp tiesībaizsardzības iestādēm organizētās un pārrobežu noziedzības apkarošanā. Secinājumi Jebkuras valsts ekonomikai piemīt gan izaugsmes, gan lejupslīdes tendences. Ekonomiskās krīzes apstākļos indivīdu uzvedība var būt prognozējama, līdz ar ko valsts var veikt attiecīgus pasākumus noziedzības apkarošanai ekonomiskās krīzes apstākļos. Ekonomiskās krīzes apstākļos vairākās pasaules ZRaksti / RSU 2011 251 T iesības valstīs palielinās ēnu ekonomikas līmenis., kā arī novērojamas noziedzības stāvokļa un struktūras likumsakarīgas eskalācijas tendences. Tiesību aizsardzības iestādēm būtu nepieciešams izstrādāt atgriezeniskās saites mehānismu, apzinot, cik efektīvi ir veiktie pasākumi noziedzības novēršanas jomā vai tie sasniedz plānotos mērķus un izvirzītos uzdevumus.


Literatūra 1. Ģenerālprokurora J. Maizīša pārskats par prokuratūras darbu 2009. gadā // www.prokuratura.lv 2. Judins A. Kriminālās justīcijas jaunie vaibsti // Jurista vārds, 20.04.2010; 16. 3. Latvijā 2000.–2010. gadā reģistrēta narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana // http:// data.csb.gov.lv/dialog/Saveshow.asp (sk. 25.05.2010.). 4. Latvijas noziedzības vidē joprojām pastāvot liela Krievijas noziedzības ietekme //http://www.diena.lv/lat/politics/ sabiedriba/latvijas-noziedzibas-vide-joprojam-pastavot-liela-krievijas-noziedzibas-ietekme 5. Noziedzīgu nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem // http://data.csb.gov.lv/dialog/Saveshow.asp (sk. 10.10.2011.). 6. Politoloģe Ostrovska: tukša vieta Latvijā nepaliks // http://www.tvnet.lv/onlinetv/lzk/minutes/article.php?id=342825 7. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits Latvijā 2000.–2010. gados // www.prokuratura.lv 8. Vilks A. Globālā sabiedrības krīze un kriminalitātes eskalācijas tendences / Starptautisko rakstu krājums “Globālā krīze: kriminālo realitāšu aprises”. – Rīga, 2009. 9. Zahars V. Latvijas kriminālpolitika: retrospekcija un nākotnes vīzija. – Daugavpils Universitāte, 2011. – 17 lpp.


Pirkumu grozs