LAT
  • LAT
  • ENG
  • SPA
  • LIT
  • RUS
  • DEU
  • MKD
  • FRA
  • HIN
  • RON
  • POR
  • ARA
  • ZHO
  • AFR
  • UKR
  • BEN
  • SWE
  • ITA
  • POL
  • GRE
  • FIN
  • LTG
  • GRUZ
  • URDU (PAKISTANI)
World  Roma 
Psychological  Anthropology





Roma(Gypsies)_Psychologist_Andris Tertats_Latvia   
  • LATVIJAS ROMA SOCIĀLĀ UN VESELĪBAS INICIATĪVA
  • PASAULES ČIGĀNI PSIHOLOĢISKĀ SAVIENĪBĀ
    • JAUNUMI
  • AKTUALA TEMA
    • ROMA "ZEM KLAJAS DEBESS"
      • Publikacijas RAKSTI par Latvijas Roma(ciganiem)
    • ROMA PSIHOLOGIJAS JAUTAJUMI
      • PSIHOLOĢIJAS ZINĀTŅU JĒDZIENU VĀRDNĪCA
      • Latvijas Universitātes GLOSĀRIJS
      • KAS IR FOBIJAS - BAILES ?
      • SPECIĀLISTS KONSULTĒ PAR FOBIJĀM
      • DAŽĀDU NOZARU VĀRDNĪCAS
  • PASAULES ROMA PSIHOLOGISKA GRIEZUMA
  • ROMA PSIHOLOGIJAS VIRZIENI
    • Romu psihologiska petijumu NOZARU SADARBIBA
      • Granta Pieteikums
    • STARP PROFESIONALU SADARBIBA
    • ROMA POLITISKA PSIHOLOGIJA
      • Latvijas Roma POLITISKĀ DOMA
      • Pasaules Roma ETNO-POLITISKĀS IDEJAS
      • Pasaules Roma politiskā darbība un aktīvisti
      • Roma Politikas Pasaules AKADĒMISKĀ literatūra
      • ROMA SLAVENI POLITIĶI - PERSONĀLIJAS
    • ROMA MEDICINISKA PSIHOLOGIJA
    • ROMA DAILRADES PSIHOLOGIJA
      • PASAKAS
      • ANEKDOTES
    • ROMA IZGLITIBAS PSIHOLOGIJA
      • Speciala izglitiba un Psihologija
      • Romu Pieaugušo izglītība
    • ROMA REABILITACIJAS PSIHOLOGIJA
    • ROMA SOCIALAIS ATBALSTS UN APRUPE
      • VECU CILVĒKU PSIHOLOĢIJA
    • ROMA ROMANTISKA ESTETIKAS PSIHOLOGIJA
    • ROMA TIESIBU ZINATNES PSIHOLOGIJA
    • ROMA VESELIBAS PSIHOLOGIJA
      • PSIHOLOĢISKĀ LABKLĀJĪBA
    • ROMA PSIHOLOGISKO TRAUCEJUMU PSIHOLOGIJA
      • AR MAZGADĪGU SEKSUĀLAS ATTIECĪBAS IDEJAS
      • KRIMINOGĒNĀ IDEJA
    • ROMA SPORTA PSIHOLOGIJA
      • sporta psiholoģijas PUBLIKĀCIJAS
      • sporta psiholoģijas centri - SPORTA KLUBI LATVIJA
      • roma sporta UZNĒMĒJI
      • ROMA BOKSERI
      • ROMA KARATISTI
      • ROMA FUTBOLISTI
    • ROMA DARBA PSIHOLOGIJA
    • ROMA VESTURES PSIHOLOGIJA
      • HOLOKAUSTS UN GENOCĪDS
      • VĒSTURISKO SEKU PĒCTRAUMAS PSIHOLOĢISKĀS SEKAS
      • ZINĀTNES PAVEIDI UN PRETDARBĪBAS PRET ČIGĀNIEM
      • KRIEVU ČIGĀNU VĒSTURISKIE NOTIKUMI
    • ROMA PSIHOSOCIALA DZIVE
      • IZKLAIDE UN RELAKSĀCIJA
    • ROMA MEDIJS
    • ROMA RELIGISKA PSIHOLOGIJA
      • ROMA POPULĀRĀKĀS RELIĢIJAS UN TICĪBAS VEIDI
      • ROMA NACIONĀLĀS VALSTS RELIĢISKĀS FORMAS
      • ROMA MĀCITĀJI/SLUDINĀTĀJI/ IMAMI
      • ISLĀMA TICĪGIEM PSIHOLOĢISKĀ PALĪDZĪBA
    • KULTURU SALIDZINOSA PSIHOLOGIJA
    • ROMA LITERATŪRA, DZEJA UN PROZA
      • ROMA DZEJNIEKI
      • ROMA RAKSTNIEKI
    • KULTURAS PSIHOLOĢIJA
      • KULTŪRAS FILOZOFIJA
    • ROMA KULTURAS UN MĀKSLAS PSIHOLOĢIJA
      • ROMA DEJA
      • ROMA MŪZIKA
      • ROMA TEĀTRA UN KINO MĀKSLA
      • ROMA GLEZNOTĀJI UN TĒLNIEKI
  • ROMA PSIHOLOGIJAS ZINATNE
    • Валеология jeb VALEOLOĢIJA
    • ROMA PSIHOLOGISKA PETNIECIBA
      • Roma redzamākie kultūras PSIHOLOĢISKIE MEHĀNISMI
      • ČIGĀNU ETNISKI KOGNITĪVĀS ĪPATNĪBAS
  • PSIHISKAS VESELĪBAS RADNIECĪGĀS PROFESIJAS
    • PSIHOLOGA PROFESIJA Kods: 2445 01
      • Семинар "Как стать психотерапевтом в Великобритани
      • ROMA(ČIGĀNU) PSIHOLOGI
    • PSIHIATRS Kods: 2221 66
    • Veselības aprūpe un rehabilitācija
  • Par mani
    • DARBA PIEREDZE
    • MANA IZGLITIBA
    • FOTO GALERIJA
    • CIGANOLOGS (ROMANOLOGS) KOMPETENCE
    • REĢISTRĀCIJA LATVIJAS VALSTĪ -PSIHOLOGA DARBĪBAI
      • STUDIJU IZZIŅA _APLIECINĀJUMS
      • DARBA VIETAS STĀŽS UN KOMPETENCES IZZIŅA
  • PSIHOLOGISKA PALIDZIBA. PAKALPOJUMS
  • REHABILITĀCIJA
    • PSIHOLOGISKAIS PIEDAVAJUMS ROMIEM
      • Latvijas Roma Psiholoģiskās darbības pakalpojumi
      • e-Biletens Saiknee&Atveerta
    • Psiholoģiskā rehabilitācija
    • Sociālā Rehabilitācija
    • Medicīniskā rehabilitācija
    • Krīzes atbalsts
  • PSIHOLOĢIJAS DEFINĪCIJAS
    • PSIHOLOĢIJAS JĒDZIENI
    • ATROPOLOĢIJAS, KULTŪRAS, KROS-KULTŪRAS JĒDZIENI
    • PSIHOLOĢISKĀ ANTROPOLOĢIJA
  • Citu valstu Roma Vēsturiskie fakti un notikumi
    • Roma Inclusion Newsletter: October 2015
      • MATERIĀLS _Roma-Health-and-Early-childhood-dev
      • Roma Inclusion Newsletter: February 2018
  • LR VALSTS PIEDĀVĀJUMS ROMA JAUTĀJUMOS
    • Latvijas Roma Biedrības
      • ROMU BIEDRĪBU AKTUALIZĒTĀS IDEJAS LATVIJĀ
  • Pasaules Roma ORGANIZĀCIJAS
  • ROMA VALODA
    • ROMA VALODA FAKULTATĪVAIS KURSS
      • ROMA VALODA - LINGVISTIKAS ZINĀTNE PASAULĒ
  • PSIHOLOĢISKĀS METODIKAS
    • Balss un Valodas salidzinajuma Metode
  • ROMA DABASZINĀTNIEKI
  • BĒRNU UZVEDĪBAS TRAUCĒJUMU IZVĒRTĒŠANA
  • GARĪGĀS ATTĪSTĪBAS UN MĀCĪŠANĀS TRAUCĒJUMI
  • Sociālā Pedagoģija
  • PAKALPOJUMU PIEDAVĀJUMI
  • SociālIie un Psiholoģiskie pakalpojumu PIEDĀVĀJUMI


Čigānu dzīvē galvenais — ģimene

Inga Melberga, «Sarunas»
2007. piektdiena 27. jūlijs 00:02
Čigāni ir spējuši saglabāt savdabīgu kultūru un tradīcijas, kas diezgan maz ir ietekmējušās un sajaukušās ar citu tautu dzīvesveidu. Piemēram, dažādi ierobežojumi attiecas ne tikai uz čigānu svinību tradīcijām, bet skar arī ārējo izskatu pēc kāzām.
Čigāniete vairs nedrīkst staigāt izlaistiem matiem un basām kājām, apģērbam pilnībā jānosedz ķermenis, bet galvā jābūt lakatam. Vīriešiem gan viss atļauts, sievu viņi ciena, taču uzskata par savu īpašumu. Vēl mūsdienu čigānu ģimenēs visos svarīgos jautājumos sieva prasa vīram atļauju. Taču vīra pienākums ir sievu par paklausību atalgot ar izpalīdzību un materiālu nodrošinājumu, kā arī laipnu izturēšanos — skandāli un kautiņi nav ierasti čigānu ģimenēs, pat nabadzīgās ne.
Čigāni ļoti mīl bērnus un visur dodas kopā ar ģimeni. Ja kāds čigānbērns zaudē vecākus, viņu pieņem audzināšanā radi, lai cik nabadzīgi tie paši būtu. Reti ir tādi gadījumi, kad bērns paliek bez ģimenes vai nonāk bērnunamā. Arī ceļojot vai dodoties tirgoties, bērnus parasti ņem līdzi.
«Mūsu mājā sanāca čigāni. Liela verdze čigānu! Citi braukšus, citi jāšus. Zirgiem sprādzes un ridzes vien spīdēja. Bet pašiem čigāniem nebij nevienam labu svārku mugurā. Čigānietēm bij zaļas sedzenes, citai zem sedzenes bij mazs bērns, citai lielas kules pār pleciem, kur putraimus, miltus un gaļu iebērt un iebāzt,» rakstīja Doku Atis stāstā «Mans dzīves rīts».
Arī bērni tā tiek audzināti, lai viens otru aizstāvētu. Ja meitene grib doties uz balli vai kādu saviesīgu pasākumu, viņa nedrīkst iet viena — viņa noteikti jāpavada brālim vai brālēnam. Daudzās ģimenēs joprojām tiek stingri ievērotas senas čigānu tradīcijas, piemēram, čigānietes nedrīkst staigāt biksēs un nav iedomājams, ka sievietei būtu īsi mati. Sievietes apģērbam jābūt garam, pāri celim, ja īsāks, tas ir nepiedienīgi. Čigānietēm patīk krāšņas drēbes, zelta rotaslietas, gredzeni, auskari.
Droši vien nevienam nav palicis nepamanīts, ka čigāni uzkrītoši daudz pīpē. Arī čigānietes. Šis netikums arī ir sena paraža — ja citām tautām pīpe bija vīriešu laika kavēklis, čigānietēm tā nebija nekas svešs. Slepeni pīpē jaunas meitenes, bet veca sieva ar pīpi — tas jau izskatās pat lepni.
Kaisle dziesmā un dejā
Blakus praktiskajam ikdienas solim čigānu dabas neatņemama sastāvdaļa ir mūzika. Senas čigānu dziesmas, smeldzīgas romances, ģitāras skaņas... Savulaik uzstāšanās muzicējot bija viens no čigānu peļņas avotiem, arī mūsdienās čigānu mūzika nav aizmirsta un gūst popularitāti visā pasaulē — slavenie Gorans Bregovičs, Gipsy Kings u.c. Kas gan ir šīs apburošās mūzikas apbrīnas objekts, galvenā tēma, sāpe un laime? Protams, sieviete!
Mirdzošām kā zvaigznes, lielām acīm,
Matiem melniem, viļņainiem kā strauts,
Un ar bērnu rokās, un ar vecām kārtīm
Tavu tēlu gleznojuši daudz.
(K. Rudeviča dzejolis «Čigāniete»)
Gadās, ja vecāku griba vai citi apstākļi šķir iemīlējušos pāri, bieži vien jaunieši aizbēg no ģimenēm un sāk jaunu dzīvi svešumā, kur neviens viņus nepazīst. Tāpat kā daudzām citām kultūrām, arī čigāniem jūtu dzīvē nākas piekāpties naudas priekšā, doties karā, peļņā svešumā... Komponists J. Štrauss čigānu emocionālos piedzīvojumus atainojis operetē Čigānu barons. Arī kaislīgā, skaistā deja flamenko, kas savaldzinājusi arī mūsu — atturīgo un smagnējo latviešu — sirdis, ir čigānu nacionālā deja, kas izaugusi no čigānu dziesmas ģitāras mūzikas pavadījumā. Tās nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda flamma — uguns. Strauji ritmi, krāšņi tērpi — tajā visā ir kas pārlaicīgs un maģisks.
Pārdabiskajam liela nozīme ir čigānu mitoloģijā. Pasakas, teikas un ticējumi vēsta par spokiem, burvestībām, mirušo augšāmcelšanos, mistiskiem spēkiem, kas ietekmē un maina cilvēka dzīvi. Čigāni dzīvo saskaņā ar dabu, mīl tās neatkarību, pavarda vietā — ugunskura siltumu, straujus zirgus. Iespējams, tieši viņu neiekļaušanās sabiedrības normās un autsaideru statuss citiem šķiet biedējošs un, kā jau nesaprastajam un noslēpumainajam, čigāniem tiek piedēvētas pārdabiskas spējas. Kaut gan katrai tautai senatnē ir bijuši savi maģijas rituāli un buramvārdi, tieši čigāniem sevišķi raksturīga nākotnes paredzēšana, zīlēšana. Ar to nodarbojās tieši čigānietes. 
Čigānu kultūras mantojums no paaudzes paaudzē pārgājis galvenokārt mutvārdu ceļā. Vienotas rakstības čigāniem nav, tie parasti pieņem tās tautas rakstību, kuras valstī tie dzīvo. Arī valoda atšķiras — čigānu valodai dažādos reģionos ir atšķirīgi dialekti.
Mūsdienās daudzi čigāni ir asimilējušies, daudzas tradīcijas ir sajaukušās, tie ir saprecējušies ar vietējiem iedzīvotājiem un sevi par čigāniem vairs neuzskata. Arī sliktā slava, kas čigāniem tiek piedēvēta joprojām — kā zagļiem, krāpniekiem un sliņķiem —, daudziem liek atteikties no savas tautības atzīšanas. Taču lai kādas būtu vēstures peripetijas, vislabāk par kādu tautu liecina tās tradīcijas un folklora. Čigāniem ir sakāmvārds: «Novēli savam kaimiņam vienu govi, un Dievs tev dos divas!»

Avots: http://www.tvnet.lv/apollo/arhivs/360241-ciganu_dzive_galvenais_gimene









Isaac Blake, 04.03.2018Gypsies, Roma, Travellers in Wales
Currently in Wales, there are some 3,000 families of Gypsies (Welsh Romani or Kalé) and Travellers (mostly of Irish origins). Families are usually quite large, with 3 or 4 children and 2 or sometimes 3 generations living together or very close to each other. Most families remain commercially nomadic, travelling for work and business, wedding, baptisms, funerals and to comfort relatives during illness. During winter months, families stop on caravan sites, many of which are provided by local authorities (municipalities). There are not enough spaces on these sites though, and ‘stopping places’ (aitchin than) are fewer than needed. Unauthorised encampments, forced evictions and confrontations with local, settled communities are frequent. Discrimination against Gypsies and Travellers is very widespread in Wales (as across the UK), with abuse, violent attacks and harassment being very frequent. The former competence in Rromani-chib or Romani language is rapidly being lost. Irish Travellers speak Gammon. There are now some 1,750 Roma families mostly from Slovakia (Kosice, Lunik IX) in the south of Wales, with a few Rumanian, Bulgarian and Hungarian Roma present. Many survive by selling a newspaper that supports homeless people, “The Big Issue” on the streets, begging and washing car windscreens at traffic lights. These Roma face discrimination as beggars and EU migrants, particularly since the Brexit referendum. Many of the Roma retain their Romani language, though are not commercially nomadic like Welsh Gypsies and Travellers.

Temple Court, 13a Cathedral Road
Cardiff-CF11 9HA
Telefona numurs029 2078 6439
Sūtīt ziņu
romaniarts.co.uk

isaacblake@romaniarts.co.uk
http://romaniarts.co.uk



https://www.youtube.com/watch?v=s-lh1pmUgqg&feature=youtu.be




Lietotāja जेरी मीइकबारे attēls.


https://www.youtube.com/watch?v=-B4aom3IaBQ



HINDUSTANI Rroma RAJASTHAN FAMILY 
BROWN SKIN
BLACK EYES
BLACK HAIR
INDIA







Paolo Bonfanti
Published on 2 Jan 2018
SUBSCRIBE 203
Un film di Paolo Bonfanti www.calamariunion.it info@opreroma.it OPRE ROMA! è un film/documentario che racconta le origini, la storia, gli usi e i costumi del popolo Rom ma anche l'esperienza diretta di alcune persone che a questo popolo appartengono. Si parla della storia, dell’arte, della musica, della cultura Rom in generale ma anche di di ciò che significa essere Rom nella quotidianità della vita. Tutto ciò, con l’intento di far conoscere la realtà del popolo Rom non riducendola esclusivamente, come di solito accade, a problematica sociale e ad avvenimenti negativi. Pertanto, il film si articola in due "parti" che si alternano e si intrecciano vicendevolmente: - una di natura prettamente storico-culturale che ci aiuterà a comprendere le origine, la storia e la cultura del popolo ROM; - l'altra di tipo biografico, incentrata sulle testimonianze di vita di alcune persone Rom, con cui si presenteranno sia storie di normalità, sia storie eccezionali, spesso caratterizzate da trascorsi difficili connessi alla propria appartenenza etnico/culturale ma anche da un epilogo positivo. Nel corso del documentario la narrazione sarà accompagnata e arricchita dalla meravigliosa musica di Alexian (nome d'arte di Santino Spinelli), Jovica, Jovic e di Gennaro Spinelli.

Category

Non-profits & Activism

Licence

Standard YouTube Licence

Music

"Romano Dives" by Alexian Group (Google Play • iTunes)
SHOW LESS




https://www.youtube.com/watch?v=4By9W6vS2nI&t=13s


Pirkumu grozs