LATVai kāds Lasītājs kaut reizi dzīvē ir dzirdējis,saistījis, lasījis Roma rakstus vai ziņas, ar iekļautu psiholoģisku raksturojumu minētās ziņās, pētījumā vai kādā integrācijas saistītu tematiku? Vai medijos un profesionāļu vidē ir kādreiz izklāstīta informācija, kura pieskaras roma psiholoģiskā salīdzinājumā apspriežamā gadījumā? Visticamāk, ka- NĒ ! Lai vinu skaitliski etniski nacionalais sastavs ir visai niecigs, to savdabigi un negribigi pamana ikviens: Rakstura psihologiskas ipatnibas. Socialas aktivitates un sociali psihologiskas manieres. Vērtību orientācija. Attieksme pret sevi. Gimenes modelis. Kritiskie socialie un psihologiskie gadijumi u.c. ir ipatneji atskirigi no citam etniskam minoritatem (gruzini, ukraini, uzbeki, afrikani, vaciesi u.c.) un pamatnacijas latviesiem. Tas ir musu Roma orginalas etniskas pazimes.
Ir pienacis bridis apvienot sos apzimejumus Roma(cigani)+ Psihologija = Jauns skatijums (New Look - jauns un paplasinats redzejums, plasaks konteksts); Psihologiska daliba petijumos un prakstika atbalsta sniegsana nozime - Roma dzives Jautajumu dzilaks, plasaks, izsvertaks un kvalitativs vertejums(pasaules redzejums). Vai roma jautajumu apakszinatniska paradigma!? Apzimejums Romi/Romani/Gypsies u.c. uz visas pasaules fona veido nelielu tas skaitu. Latvija Roma ir etniska grupa, kuru veido tikai 0,4% no visiem iedzivotajiem. Viena cilveka esamiba ari vajadziba ieskatu par tas kulturu. Viena valsti Roma ir mazak, citas ir vairak. Kadi avoti sniedz zinas, ka Romi ir saskaititi ap 20 miljoni. Neskatoties uz kontinentalam atskiribam ASV, Indija, Dienvidamerika, visus lidzigi vieno kadas ipatnibas, kas raksturigas visiem romiem(ciganiem), gitanos, bosha, romani, tsigani u.c. pasaule. Pasaules medijos un sociala vide, politiski un kulturu motivetos ka galvenos uzstadijumos biezak varam lasit un dzirdet par migresanas procesiem; smagiem socialiem apstakliem un grutibam sadzive; novajinata veseliba; zemi vai nekadi finansialie ienakumi; loti vaja izglitibas iestazu apmekletiba; vaja motivacija(interese) uml. vaja iesaistisanos un daliba vietejos un valsts piedavatos pasakumos. Vai tam ir kads sakars ar psihologiju?Vieteja sabiedriba samera atri romus atpazist un vinu raksturigas ipatnibas kalpo par iesmelu, lai vinus verbali un darbiba pazemotu. Sis mijattiecibas raksturojas ka psihoemocioanalam, starpkulturu un interpersonalam un starpgrupu attiecibam nacionala (valsts) limeni.Saskarsmes attiecibas, saistiba apgerba vai jocigu uzvedibu veida, smiekligu situaciju vai anekdotisku gadijumos, biezak nakas gan piedzivot kritisku attieksmi vai negativu pieskanu(konteksta nozimes) veida uml. par romiem(ciganiem).Meginot petit un vakt informaciju par citu valstu ciganiem, ir dzila nepieciesamiba,vispirms, skaidri identintificet isto vietejo romu apzimejumu. Svarigi atpazit romu isteno etnisko piederibu, jo, vaja lokalu vai globalu politisko risinajumi nedod efektivu risinajumu, kas vedina masketies, biezi etniska piederiba ir pretruna ar faktisko psihologisko pasidentificesanos. Latvija lieto roma un cigani, bet Gruzija - bosh, un Spanija- gitanoss uml. Vesturiski Cigani ir marginala grupa, kura biezi mainijusi dzives vietas un valstis. Lai gan Spanijas konference petnieki 2015 gada apgalvoja, ka roma nepraktize migresanos, tomer, ta ekonomisku, politisku, socialu krizu motiveti, pastav vel joprojam. Cigani ir piedzivojusi milzigas ciesanas kops Otra pasaules kara laika Genocida un Holokausta. Dzilu pardzivojumu un traumu rezultata, dzives laika, neapmierinatiba un negativisms ir atsajis savas sekas. Sis sajutas un emocijas turpinas neredzami parvietoties un uzmundit svaiga viziuala izskata. Romu Veselibas psiholoģija(psihiska un fiziska) ir vaji aktualizeta. Romu nepietiekamais uzturs(ediens), regulari finansiala nepietiekamiba un apgrutinati pastavigas nopelnisanas iespejas, socialu seku (ieslodzijuma vieta, invaliditate, sociala nevienlidziba sabiedriba), mediciniska apgutinajumi(zalu pieejamiba, iedzimtiba, pectraumu rezultats, hroniskas slimiba), romu pasu ierobezota atvesolosanas iespeja(vaja izpratne par reabilitaciju, rehabilitaciju), psihologiskas grutibas (emocionalais terors, kludains prieksstats par aktualiem jautajumiem, zems pasvertejums, dusmu uzpludi), pedagogiskas grutibas( riska berns, parlieku aizbildnieciba par mazgadigu bernu vai visatlautiba, negativisma parnese uz bernu) utml. Perentala psihologija ir apliecinajusi mates psihologisko sajutu parnesanu uz bernu. Sociologijas zinatne zina vairak teikt berna jauna statusu ka a priori( jau ka iedzimtu Statusu).Gimenes statuss un psihologiskais klimats svartas no ta, ko reiz kads krievu psihiatrs sacija: "Mes iegustam, uzkrajam, iemacamies un saistam dzives zinasanu un iemanu bagazu lidz 30.gadiem, bet pec tam uzturam atlikuso dzivi ar to, kas tika apguts un saprasts". Nacionalas ipatnibas raksturo dzivosanu mazakas un lielakas grupas. Ko romu kultura apzime ar Taboru. Patriarhalais (virs) dzimums ir dominejoss romu gimenes un kultura. Kops pirmssakumiem liels gimenes loceklu skaits biezak ir sastopams vienas dzimtas loceklu starpa. Ipatnejais un savrupejais dzivesveids butiski atskiras no tipiskam manierem un ikdienas ari ar to, ka paaudzu veida, uzskatu, attieksmes, vertibu orientacija, kulturu ieksgrupas manieres un dzimtas turpinasana, gimenes un indivuduala morales etika un etniskas minoritates audzinasanas filozofija saglaba kulturvertibas, atspogulo tradicijas un turpina attistibas dinamiku romu ipatnejiba. Musdienu skatijuma, nereti objektiva skatijuma, romi dazadojas globalizacijas iespaida, to procesu mijiedarbiba, grauj pasu ciganu pasvertejumu. Ir jaspej pasaglabaties un mazinat etnisko stagnaciju. Psihologija mekle skaidrakus veidus ka Roma nezaudet etnisko piederibu un neapjukt daudzkulturu globala vide un pielagoties mainigaja globala laikmeta, bet vajadzibas pilnveidoties ka individuali, ta gimenes, ta Latviski romu kulturetniski.
Valstiski un eiropeiski biezak runa par izglitibu un nodarbinatibu. Biezak verojama nabadzibas likumsakariba. Dazadu ietekmju rezultata ir pozitivas iezimes- "ciganu inteligence", "romu aktivizesanas", "patstaviba un individualisms", "romu kulturu regularitate", tomer ir verojams ari sociali veidojumi - subgrupas " kriminalas autoritates", "cietuma sindroms", "peccietuma saskarsmes stils". Dazi romu aktivisti pieteikusies ka roma politikas veidotaji. Visparigi verojamas definicijas pamata butibas nomainisanas: grupu-kulturas mainisanas uz individual-kulturas veidosanos. No Kolektivisma uz Individualismu. Visus ciesi saista psihologiju. Katrai paradibai ir savs ipatnejs roma psihologiski mehanismi, kuri sava struktura atkartojas. To mehanismu rasanas ir savs iemesls - lai tas dalibniekiem risinatu jautajumu vai no tas izbegtu. Tikai ciesa psihologiski zinatniski pamatota risinajuma romu kulturai efektivs ieguvums, lai parvaretu sapigos plaisus starp brivo un dabigo, isteno romu garigo un kulturas dzivi un formalo pusi - valsti, noteikumiem un prasibam. Visu procesu romu etniskas grupas dzives kustibu un likumsakaribu, apvienota skatijuma, mekle ciganu socialas un psihiskas dzives risinajumus, aktualize psihologiska aspekta analize.
Psiholoģija (grieķu: ψυχή, psychē - 'dvēsele' + λόγος, logos - 'jēdziens, mācība') ir mācība, kas pievēršas psihisko parādību pētīšanai un zināšanu izmantošanai, lai veicinātu cilvēku spēju attīstību un apmierinātību ar dzīvi.Čigāni ir tauta, kas dzīvo izkaisīti dažādās pasaules valstīs un kurus vieno čigānu valoda un kopējas tradīcijas.Latvijā (arī citās zemēs) čigānu zināmais nosaukums romi cēlies no senās Indijas dziedātāju-muzikantu kastas nosaukuma transformācijas. Citas tautas viņus dēvē dažādi: Gitanos — Spānijā, Gipsy — angliski runājošās zemēs, Bohemiens vai Tsiganes - Francijā, Roma vai Sinti — Vācijā. Apzīmējums „čigāni” arī plaši izplatīts, cēlies no grieķu valodas.Ģimenes un ģimeņu kopas likumi arī mūsdienās gandrīz pilnīgi nosaka kopienas locekļu dzīvi. Etnogrāfiskās grupas roma, kale, sinti un citas.
Roma Psihologija ir jauns zinatnu sakums- socialas psihologijas Etnopsihologijas apaksnozare, kura plasak un dzilak tiek noverots, konstatets, atklats un vakts likumsakaribu, paradibu, izzinu un feonmenu materials, lai attistitu un veidotu Roma Psihologiju ka dalu no psihologijas zinatni. Liderisms, gimenes dzive, romu attiecibas, veseliba, attieksme un interese par dzivi dazadiem vecumiem, dzimumiem un statusiem; speja meklet grutibu, krizes, problemu, dveseles mierinajuma risinajumus; romu un citu kulturu attiecibas un sadarbiba, nacionala valsts limeni vai starp valstu, starpkontinetalu limeni; romu psihologiskas emocijas, sajutas un domas un komforts darba, izglitibas, sava pilsetas un valsts limeni; roma psihologiska pasaplidziba - personigi sev, gimenes loceklu ietvara; roma sociala, psihologiska un tiesiska, ekonomiska mobilitate(psihologiskas prasmes, spejas, ipasibas) ka iespeja Dzivot lidzi Globalam laikmetam.
Всемирный конгресс цыган в Сербии
Всемирный конгресс цыган в Сербии (видео)
Понедельник, 21 мая 2012, 10:13