PSIHOLOGA  PROFESIJA     Profesijas Kods: 2445 01


Darba saturs:


Psihologs palīdz cilvēkam izprast sevi, palīdz risināt saskarsmes grūtības, efektīvāk izmantot savas iespējas, meklējot individuālu pieeju katram klientam un viņa problēmai, kā arī strādā ar emocionālas traumas guvušiem cilvēkiem. Psihologs darbojas arī kā starpnieks starp klientu un medicīniskām vai tiesu institūcijām. Psihologs nodarbojas ar cilvēka intelekta, uzvedības, personības novērošanu, atmiņas izpēti. Psihologi var specializēties kādā noteiktā jomā.(A.T. izvelejies- Roma psihisko paradibu petisana) Klīniskie psihologi nodarbojas gan ar individuālo, gan grupu un ģimenes psihoterapiju. Viņi strādā ar cilvēkiem, kas cieš no dažādām saskarsmes problēmām un kas jūtas emocionāli nospiesti, depresīvi, cieš no atkarības problēmām. Tie var būt, piemēram, narkomāni, azartspēļu spēlētāji vai alkoholiķi. Vispirms klīniskais psihologs ievāc informāciju par klienta situāciju, pārrunā faktisko klienta problēmu, kopā ar klientu pārspriež un analizē viņa sarunas laikā radušos reakciju. Tad klīniskais psihologs izlemj, kā palīdzēt klientam risināt viņa atkarības problēmu, – nosūta klientu pie neirologa uz pārbaudēm un izvēlas atbilstošu metodoloģiju problēmas risināšanai. Klīniskais psihologs novēro izmaiņas un uzlabojumus klienta stāvoklī, palīdz klientam atrast jaunus eksistēšanas veidus, ko izjaukusi atkarība, sociāla vai emocionāla problēma vai krīzes situācija. Klīniskais psihologs palīdz klientam izveidot dienas plānu un atrast jaunus atbalsta punktus ārpasaulē. Klīniskais psihologs gadījumos, kad klients ir cietis krīzes situācijā vai no vardarbības, sniedz cietušajam emocionālu palīdzību. Viņš sniedz atbalstu satrauktiem, emocionāli traumētiem cilvēkiem (arī bērniem), mazina viņu trauksmes sajūtu, izzinot viņu emocionālo stāvokli un atbilstoši reaģējot, – vai nu pārrunājot notikušo un iztirzājot notikumus, vai, gluži otrādi, novēršot viņu uzmanību no tiem un pievēršoties citiem notikumiem, tādējādi cenšoties atbrīvot klientu no traumatiskajām izjūtām. Klīniskais psihologs strādā arī ar cietušā tuviniekiem, iesaka tiem, kā izturēties pret cietušo. Viņi veido un organizē atbalsta grupas krīzē cietušajiem. Klīniskais psihologs var pārbaudīt cilvēku psihisko veselību pēc tiesas, policijas vai citu iestāžu pieprasījuma. Šādā gadījumā klīniskais psihologs veic pārbaudes un uzdod klientiem testus par pieskaitāmību, orientāciju laikā un telpā, domāšanas un emocionālajiem procesiem un personības īpatnībām. Izpēte notiek, sarunājoties ar klientu, novērojot viņu un liekot izpildīt dažādus testus (to skaitā ietilpst anketas, zīmējumi, atmiņas uzdevumi, kas balstīti uz psiholoģijas metodiku). Skolu psihologi strādā mācību iestādēs un, sadarbojoties ar skolotājiem un vecākiem, palīdz bērniem un jauniešiem risināt sociālas, mācību un uzvedības problēmas. Organizāciju psihologi piedalās uzņēmumu personāla vadīšanā un koordinēšanā, darbinieku motivācijas problēmu risināšanā, palīdz uzlabot uzņēmuma iekšējās attiecības un uzņēmuma kultūru. Psihologi reizēm specializējas darbam krīzes un tā sauktajos uzticības tālruņos. Ilgstošāku problēmu risināšanai psihologs nosūta klientu pie psihoterapeita.
Darbā pielietojamie instrumenti/aprīkojums:
Psihologs darbā lieto tālruni, papīru piezīmēm, mapes materiālu uzglabāšanai, rakstāmrīkus, datoru un biroja tehniku, piemēram, skeneri, kopēšanas iekārtas. Terapijā tiek izmantota leļļu māja, anatomiskās lelles (sesijām ar bērniem), smilšu kaste un plaukts ar mantiņām smilšu terapijai, dažādas psiholoģiskās metodikas, piemēram, testi, anketēšana.


Darba apstākļi:
Darbs norisinās biroja tipa telpās. Psihologs strādā astoņu stundu darba dienu. Pēc iepriekšējas vienošanās ar darba devēju darbs var būt arī vakaros vai naktīs. Parasti psihologam tiek piešķirtas papildu brīvdienas, jo psihologa darba specifikas dēļ pastāv emocionālās izdegšanas risks.


Darba iespējas:
Psihologs var strādāt skolās, bērnudārzos, sociālajos dienestos, policijā, tiesā, bāriņtiesā, bērnunamos, medicīnas iestādēs (klīnikās, slimnīcās, psihoneiroloģisko slimnīcu diagnostikas nodaļās), cietumos, dažādos uzņēmumos un iestādēs, privātpraksēs, kā arī darboties kā lektors vai supervizors (cilvēks, kas vada psihologu pieredzes apmaiņas grupu).


Nepieciešamā izglītība:
Psihologam nepieciešama augstākā izglītība psiholoģijā. Mācību ilgums ir 3 – 4 gadi. Lai strādātu neatkarīgi, nepieciešams maģistra grāds psiholoģijā; bakalaura grādu ieguvušie psihologi var darboties tikai kā psihologa asistenti.


Iespējamais atalgojums:
Algas apjoms atkarīgs no psihologa darba pieredzes un profesionalitātes.


Ko tu vari darīt jau šodien?:
Vai tev ir būtiski, kā jūtas tev apkārt esošie cilvēki? Ja kādam tavam draugam gribas parunāties par dzīvi, vai viņš labprāt izvēlas tevi, un tev patīk šīs sarunas? Šajā profesijā ir nepieciešamas labas saskarsmes spējas, iejūtība, mērķtiecība un vēlme izglītoties, spēja izprast sevi un citus un vērot sevi no malas. Ja gribi kļūt par psihologu, vēlams pašam izmēģināt individuālo terapiju, lai šo profesiju izprastu no klienta skatpunkta. Īpašu uzmanību pievērs tādiem mācību priekšmetiem kā psiholoģija, bioloģija, matemātika, latviešu valoda un svešvalodas, ētika un loģika.


Avots: http://www.nva.gov.lv/karjera

Pirkumu grozs

Pirkumu grozs ir tukšs.