Psihologs palīdz cilvēkam izprast sevi, palīdz risināt saskarsmes grūtības, efektīvāk izmantot savas iespējas, meklējot individuālu pieeju katram klientam un viņa problēmai, kā arī strādā ar emocionālas traumas guvušiem cilvēkiem. Psihologs darbojas arī kā starpnieks starp klientu un medicīniskām vai tiesu institūcijām. Psihologs nodarbojas ar cilvēka intelekta, uzvedības, personības novērošanu, atmiņas izpēti. Psihologi var specializēties kādā noteiktā jomā.(A.T. izvelejies- Roma psihisko paradibu petisana) Klīniskie psihologi nodarbojas gan ar individuālo, gan grupu un ģimenes psihoterapiju. Viņi strādā ar cilvēkiem, kas cieš no dažādām saskarsmes problēmām un kas jūtas emocionāli nospiesti, depresīvi, cieš no atkarības problēmām. Tie var būt, piemēram, narkomāni, azartspēļu spēlētāji vai alkoholiķi. Vispirms klīniskais psihologs ievāc informāciju par klienta situāciju, pārrunā faktisko klienta problēmu, kopā ar klientu pārspriež un analizē viņa sarunas laikā radušos reakciju. Tad klīniskais psihologs izlemj, kā palīdzēt klientam risināt viņa atkarības problēmu, – nosūta klientu pie neirologa uz pārbaudēm un izvēlas atbilstošu metodoloģiju problēmas risināšanai. Klīniskais psihologs novēro izmaiņas un uzlabojumus klienta stāvoklī, palīdz klientam atrast jaunus eksistēšanas veidus, ko izjaukusi atkarība, sociāla vai emocionāla problēma vai krīzes situācija. Klīniskais psihologs palīdz klientam izveidot dienas plānu un atrast jaunus atbalsta punktus ārpasaulē. Klīniskais psihologs gadījumos, kad klients ir cietis krīzes situācijā vai no vardarbības, sniedz cietušajam emocionālu palīdzību. Viņš sniedz atbalstu satrauktiem, emocionāli traumētiem cilvēkiem (arī bērniem), mazina viņu trauksmes sajūtu, izzinot viņu emocionālo stāvokli un atbilstoši reaģējot, – vai nu pārrunājot notikušo un iztirzājot notikumus, vai, gluži otrādi, novēršot viņu uzmanību no tiem un pievēršoties citiem notikumiem, tādējādi cenšoties atbrīvot klientu no traumatiskajām izjūtām. Klīniskais psihologs strādā arī ar cietušā tuviniekiem, iesaka tiem, kā izturēties pret cietušo. Viņi veido un organizē atbalsta grupas krīzē cietušajiem. Klīniskais psihologs var pārbaudīt cilvēku psihisko veselību pēc tiesas, policijas vai citu iestāžu pieprasījuma. Šādā gadījumā klīniskais psihologs veic pārbaudes un uzdod klientiem testus par pieskaitāmību, orientāciju laikā un telpā, domāšanas un emocionālajiem procesiem un personības īpatnībām. Izpēte notiek, sarunājoties ar klientu, novērojot viņu un liekot izpildīt dažādus testus (to skaitā ietilpst anketas, zīmējumi, atmiņas uzdevumi, kas balstīti uz psiholoģijas metodiku). Skolu psihologi strādā mācību iestādēs un, sadarbojoties ar skolotājiem un vecākiem, palīdz bērniem un jauniešiem risināt sociālas, mācību un uzvedības problēmas. Organizāciju psihologi piedalās uzņēmumu personāla vadīšanā un koordinēšanā, darbinieku motivācijas problēmu risināšanā, palīdz uzlabot uzņēmuma iekšējās attiecības un uzņēmuma kultūru. Psihologi reizēm specializējas darbam krīzes un tā sauktajos uzticības tālruņos. Ilgstošāku problēmu risināšanai psihologs nosūta klientu pie psihoterapeita.